katrā ziņā - tagad tā ir fona mūzika (nu tā nemaz nevar teikt, tā nav gluži tikai fona mūzika, tā ir ļoti atbilstoša mūzika aizvadītajai naktij)
ātri, vienīgās negācijas - mašīna sāka ievērojami niķoties mājupceļa laikā, no mežciema braucu raustoties (burtiski). Tik neforši + vēl nāk miegs, ka es, braucot gar Dominu gribēju būt Māras vīrs, lai varētu palikt pie viņas, nevis vēl 25 min rullēt mājās, hahah
bet tālāk ir tikai pozitīvais
visu šo nakti varētu raksturot ar dziesmas vārdiem
" un man tas pieder neparko
jo nevar nopirkt savādo
kāpēc es tiešām nezinu kāpēc"
Pirmkārt miljons Paldies pozitīvajiem cilvēkiem, Jāni, Jāni, Jurģi, Uģi, Raivi, Reini, Māra un Elīna, Dāvid. man gribas ticēt, ka mēs šonakt svīdām laba mērķa vārdā
es ceru, ka rītvakar, atgriežoties pilsētā no savām brīvdienu rezidencēm, cilvēki pasmaidīs, bērneļi rādīs ar pirkstu un vilciena mašīnisti uztaurēs.
sniega velšana, mūrēšana un stiķēšana ir apbrīnojami fiziski smaga nodarbe, sen neesmu juties tik saguris. bet to visu kā nenozīmīgu padara daudzie garāmbraucēju mājieni, uzsaucieni ( tai skaitā " u can do it " ), pīpināšanas un jautāšanas " tā ir o-kartes reklāma? "
un superīgais Ātrās Medicīniskās Palīdzības mašīnas šoferis un dakterīši - tik jauki, ka 3 reizes vienā vakarā brauca mums garām, ieslēdza zilās ugunis, māja un smaidīja
autobusu varenās taures, vilciena svilpieni, taksistu sarautās uzacis, sak, " kas te notiek "
viss šis kopā ir tāda liela pozitīvisma deva. īstā reize, kad smaids un prieks ir labākā alga
statistiku nemācēšu vest, tā arī nav svarīga
labāk aizejiet uz Dzelzceļa tilta apkaimi šodien, papriecājieties, mēs par to būsim ļoti priecīgi :)
veliet arī savus sniegavīrus un vairojiet labo mūsu pilsētā
(tā kā to darīja trīs saskumuši jaunieši - atnāca, pievienojās mums un uzbūvēja apbrīnojami skaistu mikipeli)
žāvas žāvas, miljons platas žāvas mani šobrīt pārņem
daudz pozitīvo emociju, esmu makten priecīgs par to, ka mums izdevās viss labi un smuki
tagad Matīss ies pačučēt
jūtu, ka aizmigšu vienā rāvienā
kā saka Māra - labu miegu murmuļi (:
es ceru, ka rītvakar, atgriežoties pilsētā no savām brīvdienu rezidencēm, cilvēki pasmaidīs, bērneļi rādīs ar pirkstu un vilciena mašīnisti uztaurēs.
sniega velšana, mūrēšana un stiķēšana ir apbrīnojami fiziski smaga nodarbe, sen neesmu juties tik saguris. bet to visu kā nenozīmīgu padara daudzie garāmbraucēju mājieni, uzsaucieni ( tai skaitā " u can do it " ), pīpināšanas un jautāšanas " tā ir o-kartes reklāma? "
un superīgais Ātrās Medicīniskās Palīdzības mašīnas šoferis un dakterīši - tik jauki, ka 3 reizes vienā vakarā brauca mums garām, ieslēdza zilās ugunis, māja un smaidīja
autobusu varenās taures, vilciena svilpieni, taksistu sarautās uzacis, sak, " kas te notiek "
viss šis kopā ir tāda liela pozitīvisma deva. īstā reize, kad smaids un prieks ir labākā alga
statistiku nemācēšu vest, tā arī nav svarīga
labāk aizejiet uz Dzelzceļa tilta apkaimi šodien, papriecājieties, mēs par to būsim ļoti priecīgi :)
veliet arī savus sniegavīrus un vairojiet labo mūsu pilsētā
(tā kā to darīja trīs saskumuši jaunieši - atnāca, pievienojās mums un uzbūvēja apbrīnojami skaistu mikipeli)
žāvas žāvas, miljons platas žāvas mani šobrīt pārņem
daudz pozitīvo emociju, esmu makten priecīgs par to, ka mums izdevās viss labi un smuki
tagad Matīss ies pačučēt
jūtu, ka aizmigšu vienā rāvienā
kā saka Māra - labu miegu murmuļi (: