Vai tiešām varētu būt tā, ka ir pienācis tas asiņainais brīdis. Tas brīdis, kad "juhuuuu, piedzīvojums" ir pārtapis par kaitinošo ikdienu? Manuprāt, jā! Šodien ir tā diena, kad esmu piecēlies laicīgi, bet izdarījis neesmu neko no tā, ko gribētos. Patiesībā, es nemaz nezinu, kas ir tas, ko gribētos izdarīt.
Jā, laikam gribētos iziet ārā pariteņot laicīgi. Ne no manis neatkarīgu apstākļu dēļ saulīte drīz būs norietējusi un es vēl ārā bijis nebūšu. Manam organismam ir neiespējami mobilizēties 10 minūšu darbam. Ja es zinu, ka pēc stundas kaut kur jāiet, tad nav nekādu cerību saņemties kaut ko darīt. Un ja stunda pēc tam izaug par divām stundām, tad piezogas neapmierinātība, ka divas stundas ir iztērētas blenžot datorā bez jēgas.
Es pat nespēju raksturot to, cik man ir nelāgs noskaņojums tagad. Un visvairāk man ir bail, ka riteņošana to sabojās vēl vairāk.
Un man gribētos runāt ar kādu latviski. Man nepatīk runāt datorā, bet tas ir vienīgais veids. Bija gan viena diena, kad universitātē dzirdēju vienu puisi runājam latviski, bet nepaspēju viņu noķert, iemuka kaut kādā telpā, kur man bija bail iet.

man ir jāpārdomā savas svētdienas. ja Latvijā novērotās problēmas turpinās arī te, tad problēma viennozīmīgi ir manī.

Virsrakstus izdomāt ir vissgrūtāk.
un man pietrūkst manas nacionalitātes cilvēki.

on my own tonight

Kāds puisis no Itālijas šovakar pavadīja savu pēdējo vakaru Oulu (viņš ir mediķis, bija te uz internship). Domāju cik divejādas gan ir sajūtas a) atāa atāa piedzīvojums b) sveikas mājas
Man viņš atmiņā paliks ar "German - that's the language of love". Man liekas, ka viņam patīk puiši.

Šodien bija interesants piedzīvojums ar galdu (transportējām kādu 2.5 km attālumā vienu lielu, pamatīgu galdu). Nezinu, vai mums viņu vajadzēja vai nē, bet fakts ir tāds, ka tas ir te un atgādāšana, lai arī grūta, tomēr jautra.

Vienu dienu sapnī redzēju darba vietu. Jānis tur bija sastrādājis jokus ar Šlenka līniju. Jautrs sapnis, jautrs.

Jā, šovakar biju klubiņā. Skatījāmies uz vienu puisis, kurš bija stipri iedzēris un meklēja mīlu. Domāju, ka bez būšanas iereibušam viņam būtu izdevies labāk.

Jā, esmu tik miegains, ka prātīgākais būtu iet gulēt. Tā arī šis jaunskungs darīs.

Cemetry Gates

Šodien atskārtu, ka latviešu valodā ir grūti lamāties. Nosaukt kādu par cūku nav gluži lamāšanās, jo, kad mazais pirkstiņš ir sasists pret krēsla kāju, maigākais, ko latvietis pateiks, būs "bļin". Lai lamātos mums ir krievu valoda, vai ne? Tā vismaz es stāstu franču cilvēkiem.

Te mans franču valodā runājošais dzīvokļa biedrs veic bīstamus manevrus neraugoties uz paģiraino stāvokli pēcballītes dienā.

I can read your mind

Man pašam ļoti patika kā pateicu - atkal uzvāriju zupu kurā ūdens ir tikai minorā sastāvdaļa. Jā, tā man ir liela problēma. Voldiņā nopirku lielāku katlu. Šeit gan to nedarīšu.

Tomēr šis izteiciens ir nekas salīdzinājumā ar šo dzeju:

"es gan vakar pārrados ļoti neskaidrs.

tā kā melnbaltais televizors ar drāti antenas vietā"
 Lūk, es būtu ļoti lepns, ja spētu radīt šitādu sentenci. Lūk, ir mums viens tāds draugs, kurš uz to ir spējīgs. Nešaubos, ka starp pieciem maniem lasītājiem kādi četri zin, kurš tas ir.

vakardien bija tāds gadījums - ejam iekšā klubā, bet vienam no kompānijas nav ID. Cits (no mūsu kompānijas) sāk runāt ar apsargu (vai tiešām nevar, viņš taču ir pilngadīgs.. ja jau viņš ir universitātes students, tad viņš ir pilngadīgs un tā tālāk) un, iedomājieties, apsargs visu laiku pieklājīgi atbildēja un paskaidroja. Tas šķita sireāli.

un pļāpas virtuvē mani biki izsita no sliedēm šovakar (nu it kā ne sliktā ziņā, vienkārši lika aizdomāties)

vietējiem standartiem šī skaitītās ļoti stipra slēdzene

Shine on you crazy diamond

Tātad, manā dzīvoklī ir televizors. Platekrāna, bet ne-HD. Tomēr jauki, ir VGA kabeļa iespējamība (gluži kā radīts manam datoriņam). Vienu filmu jau skatījāmies (iepriekš pieminēto Django). Lai iedarbinātu TV pilnā sparā nācās trīs reizes apciemot second hand store. Pirmajā reizē nopirkt VGA kabeli, otrajā - barošanas kabeli (TV), trešajā - audi kabeli, lai varētu izmantot TV tumbiņas. Patiesībā tas bija vesels piedzīvojums ar piemērotu cenu piemeklēšanu u.t.t., bet nav ko te iegrimt detaļās. Lieta tāda, ka vakar ciemos nāca trīs pieauguši tēviņi, lai skatītos futbolu, bet tavu neražu - TV nedarbojas (sākumā uzvedās kā vispār pie elektrības nepieslēgts). Nu ko, jāskatās, kur problēma. Attaisu vaļā aizmugurē vienu mazu vāciņu, izņemu transformatora bloku. Ok, pakustinot - parādās kaut kāds elektrības signāls, TV izdodas ieslēgt, bet attēls rādās tikai uz mazu brīdi, pēc tam bilde nav, paliek tikai skaņa. Ik pa brīdim vispār pazūd jebkādas liecības par elektrības klātbūtni (transformatora blokam ir sava mazā diodīte un TV priekšā ir otra diode kā jau parasti). Nu ko, es ar savām nezināšanām elektrībā domāju - acīmredzot transformators uzņem kādu čupiņu elektrības, kuru nobāž kaut kādos kondensatoros (tas manā prātā izskaidro bildes parādīšanos uz 20 sekundēm). Pēc tam jauda pietiek tikai skaņas ražošanai. Skaidrs, ka šāda problēma jau ir bijusi, jo kāds ir taisījis to transformatoru vaļā (divas skrūves neieskrūvētas). Saku savam dzīvokļabiedram savas domas. Viņš saka - es parasti mēģinu labot šādi (un dažas reizes padauza to transformatoru ar roku). Tajā brīdī es aizdomājos, ka "jāa..bija laiks, kad dzīvoju kopā ar eiropas mega sumo robotikas čempionu"

Dārgais saimniek. Pusdienas studentiem maksā 2.60 eiro. Pusdienas, tas nozīmē - trīs šķēles ar maizi (un sviestu/margarīnu), viena glāze piena/kvasa/sulas un otra glāze ūdens, kartupeļi/rīsi cik gribi, viena porcija gaļas/kaut kā veģetāra. Kartupeļu un gaļas vietā var ņemt zupu. Un salāti (parasti trīs veidi) kopā ar salātu mērcīti. Salātus ņem cik gribi (maksāšana notiek pirms salātu izvēles). Uzmini nu, kas šodien ietilpa vienā no salātu bļodām?

Un šodien iedomājos, ka sestdien ir mana vārdadiena, kuru šeit man nesanāks atzīmēt kā vecajās, labajās dienās. Nebūs piedzēries čalis no Teikas, nebūs Jūlija Cēzara kostīms, nebūs soļanka nākamajā dienā. Bet bet tas jau nekas, dzīvē nevar visu laiku darīt vienu un to pašu. Šogad varētu mēģināt iemācīt pārējai pasaulei, kas ir vārda dienas.

Кофевино

Sākšu ar to, ka Amerikas Ķīmijas Biedrības (ACS) izdotajam žurnālam "Analytical Chemistry" ir stulbākā abreviatūra pasaulē. Paliekot pie tās pašas tēmas jāpiemin, ka Oulu Universitātei ir ļoti plašs pieejamo e-žurnālu klāsts. 

Šodien bija day-off pirmdiena. Iesākums tāds nekam nederīgs, bet, jo tuvāk vakars, jo labāka sajūta. Beigās pat kaut ko jēdzīgu izdarīju. 

Sapnī redzēju manu we found love un Pūt, Vējiņi draudziņu Māru, gājām iznest miskasti un pastāvēt uz trepītēm

Rītdien te tāds pasākums: internacionālais food fests. Tas nozīmē, ka visiem ir iespēja sagatavot savu nacionālo ēdienu un cienāt ar to citus. Te man jājautā - kas gan ir Latvijas nacionālais ēdiens? Zirņi ar speķi, kāda putra? Kartupeļi (grūti to nosaukt par nacionālo ēdienu, kas visiem asociētos ar Latviju..). Speķa pīrādziņi? SPEĶIS?!?! (jeb kā mēs mēdzam jokot: speķis ar speķi). 

Lai nu kā, es neko negatavošu. Vienam Latvietim grūti mēroties spēkiem ar citām nācijām, kuras visas ir pārstāvētas vismaz ar diviem cilvēkiem. Nemaz nerunājot par ķīniešiem, itāļiem, frančiem, vāciešiem un spāņiem.. to te ir vairāk nekā latviešu Daugavpilī

Bet iešu atbalstīt savus jauniegūtos draugus (par ieeju samaksājot 2 eiro). Un nogaršot, ko Jonas (Francija) būs izveidojis ar pannām, kuras viņam aizlienēsim. Šovakar pat uztaisīju testu - kā darbojas vecā, čugunveidīgā panna, kas mums te stāv. Pankūku mīkla gan nesanāca talantīga, bet panna arī briesmīga

Un otra bilde tapa nedaudz pirmstam, kā atbilde viņa jautājumam - kādas (un cik lielas) jums ir pannas. Alus ievietots mērogošanas vajadzībām. Te, starpcitu, populārāks ir 0.33 l tiplums. Šis Karhu alus diezgan labs.

Visbeidzot, ko vēl esmu sadarījis? Vakardien pie mums bija četri viesi, skatījāmies filmu Django. Es biju pirmais, kas lika roku priekšā acīm. Filma laba, bet pārāk violenta. Nākamā filma manā plānā - Philadelphia.

Brīvdienās pirmo reizi mazgājām veļu (mājai ir kopēja veļas mazgāšanas telpa). Divas veļasmašīnas, viena centrifūga un atsevišķa istaba, kurā izkārt drēbes, aizvērt logu, ieslēgt sildītāju un ventilātoru, aizvērt aiz sevis durvis, lai pēc 3 vai 4 stundām saņemtu sausas drānas. 

Vēl esmu sācis lietot vietējo numuru un aplikāciju What's up. No Voldemāra vecā sastāva tikai Saimniekam neuzrakstīju neko. Bet no meitenēm tikai Ieva man atbild, aiai (:

Laikam jauzraksta arī Saimniekam, tad viņš ļaus arī meitenēm man atbildēt.

Ak, jā. 100 grami c-vitamīna uz virtuves galda. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē 1)es tikai daļēji māku iepirkties 2)esmu saaukstējies

Jau pirms mirkļa pieminēju, ka šodien bija day off. Paskaidrojums - negāju uz skolu, jo nebija lekciju. Bet bišķi slinkums, bišķi ne-labi jušanās, tāpēc strādāšanu laboratorijā atliku. Galu galā, oficiālajos papīros esmu bezalgas atvaļinājumā.

Lūk. Domāju pietiks vienam ierakstam. Gribu tikai, lai manas redaktores zin, ka centos rakstīt pareizāk.

Streets of Oulu

Tulīt būs divas nedēļas pagājušas. To laikā esmu iemācījies par sevi to, ka esmu sabiedrisks, pat pārāk. Lai justos labi man vajag draugus apkārt.

Beidzot izdevies saaukstēties. Dzeru tējas un domāju, vai šodien iet uzspēlēt bumbu zālē. Tāpat šodien vajadzētu veikt pirmo laundry room apmeklējumu. Un mazāk uztraukties par naudu, jo vienmēr tā ir trūkusi, kāpēc lai šoreiz būtu savādāk.

 Šī bilde no viņu jaukā/romantiskā parka. Deivids ir populārs visā pasaulē!

 Vēl viens apskādētais nabadzinš. To te daudz.

un šis maniem ķīmiķu draugiem. uz šīs plāksnes uznes savu paraudziņu (uz viena no aplīšiem, kuri ir numurēti). paraudziņš sastāv no jūsu analīta, matricas (kāda organika, kurai ir aromātika + konjugētas dubultsaites, lai labi absorbētu UV) un reizēm arī kāda neorganiska sāļa (NaCl atšķaidīts šķīdums). Tas viss kopā, tikai 0.5 ul šķīduma. Uzpilini, pagaidi, kamēr nožūst, un nes uz savu MALDI-TOF spektometru, lai dažu minūšu laikā būtu gatavs tava polimēra masu spektrs.

Up there

Pirmā sestdiena! Ziniet, pagāja diezgan ātri. Piecēlos, aizbraucu uz veikalu nopirkt pārtiku un pannu (nopirkās divas/komplekts par 15 eiro). Tad iegāju universitātē, jo gribēju izņemt grāmatu bibliotēkā. Procedūra praktiski tāda paša kā pie mums - pasūti internetā/atrodi noliktavā pats, pieej pie datora, ieliec savu ID karti (mums tā ir studentu apliecība) un noskenē grāmatas. Izņemot ID karti ārā no tā lasītāja dators izdrukā kvīti, uz kuras rakstīts cik ilgi drīkst lietot to grāmatu. /maniem ķīmiķu draugiem, kuri varbūt nav bijuši citās LU bibliotēkās, varu pastāstīt, ka citur ir iespēja pašam izsniegt sev grāmatu/. Līdz ar to man ir divas ķīmijas grāmatas, yeah. Rīt jāsāk kaut ko ķīmiķot.

 Pie universitātes ir šāda veida riteņa pieslēgšanas stacijas. Tu vari izvilkt ķēdi cauri savai atslēgai vai aizmugurējās riepas bloķētājam. Es saprotu, ka visbiežāk te riteņu zagšana notiek tad, ja to var vienkārši aizbraukt, jo neviens necenšas velo pieslēgt pie kāda staba, bet tā vietā nobloķē aizmugurējo ratu,

 Veloceliņi ir ļoti labi sakārtoti apkārt pilsētai (pilsētas centrā ir līdzīgi kā Rīgā - ir apmales, kuras ir zemas, ir apmales, kuras var pārvarēt tikai stumjot velo). Bet ārpus paša centra (arī universitāte ir labu gabalu no centra, bet tie ir tādi Mežparka tipa rajoni). Nu jā, un šī bilde ir lai parādītu, ka kulturālās atšķirības starp cilvēkiem te un pie mums nav nemaz tik izteiktas.

 Šis ir vienkārši ūdens tornis, bet izmērs ir diezgan iespaidīgs. Domāju, ka naktī tam noteikti ir jāizskatās scary, bet vakar atklāju, ka tas ir tik ļoti izgaismots, ka iztrūkst tā sajūta "eju pa tumšu mežu un pēkšņi priekšā ir kaut kas ļoooooti liels un tumšs). Interesanti ir stāvēt starp šo torni un šoseju, jo akustika padara savu darbu un ir interesantas atskaņas.

Visbeidzot pilsētas centrā ir paliels parks (tāda romantiskā vieta ar strautiņiem, bērnu laukumiņiem u.t.t.). Šī ir ļoti scary instalācija. Ceru, ka nesanāks tai uzdurties naktī. Lūk, tāds ir jaunākais ieskats šajā valstī.

Starpcitu, te var nodot alus bundžiņas, 0.15 eiro gabalā. Ieej veikalā, stūrī stāv aparāts, kurā tās ieliec. Tad, kad viss ir ielikts, nospied pogu, saņem čeku. Čeku nodod pie kases, kasiere no summas atskaitīs to, ko saņēmi par bundžiņām (un arī stikla pudelēm).

Katru minūti

Šovakar biki klausos Baložu Pilnus Pagalmus. Tātad trešais vakars Somijā.

Sākšu ar dzīvokļa stāstu - šobrīd esmu tajā, kur nav mēbeles, interneta. Dušas "klausule"  ir saplaisājusi un dušas aizskara nav, tāpēc duša = slapja visa vannasistaba (tai skaitā mans karaļa tronis). Ok, to var paciest. Bēdīgāk ir par ledusskapi - vads ir aizkritis aiz iebūvējamā ledusskapja. Lai tiktu pie vada ir jāatrauj ledusskapis no sienas, bet viņš ir tiiiik smags. Nu jā, vēl šis dzīvoklis nelabi ož. Bet skaists skats (tomēr, septītais stāvs..). Lai nu kā, rādās, ka trīs dienas šajā vietā man būs izmaksājušas 250 eiro (es ļoooti ceru, ka skaitlis nepieaugs līdz 500..), jo rīt es un mans beļģis sākam dzīvot citā dzīvoklī (tikpat tālu/tuvu no universitātes, bet tur ir mēbeles, ledusskapis, mikroviņu krāsns, pat gleznas. un gultas). Ja viss ir tā, kā mums teica, tad no galviņas 330 eiro mēnesī (varbūt varētu ieviest vēl vienu istabas biedru). 

Kā ir ar beļģi? patiesībā, ir cerība, ka viņš ir labs čalis. Katrā ziņā nav baigais kretīns. Ceru, ka būsim labi istabas biedri. Un es ceru, ka tajā laikā, kad viņa meitene būs mūsu dzīvoklī, man nebūs jādzird totāli skaļš sekss. 

vakardien pusdienas ēdu ar beļģi, vācieti (dzimušu Krievijā) un grieķi (dzimušu Ukrainā). Beigu beigās sanāk, ka 3/4 no mums varētu runāt krieviski. Lai nu kā, šķiet, ka būsim salīdzinoši tuvi kaimiņi. Un jā, ukrainis izskatās pēc ukraiņa un vācietis pēc krieva. Un krievi, kas arī te ir (kopskaitā laikam 3) ir TIK ļoti atpazīstami, bez-maz-vai kā ķīnieši.

Kas vēl ir manā daļēji-draugu sarakstā, hmm, daži itāļi, viens austrietis, USA (viņam nepatīk viņa valdība un viņš sapņo pārvākties uz dzīvi Somījā)

domāju, ka stāstu par pusdienām un veloceliņiem pietaupīšu vēlākam, kad pats zināšu kaut ko vairāk. bet stāsts par velosipēdu:

second hand veikalā nopirku baltu velo (75 eiro). Apmēram 10 minūtes pēc veikala darba laika beigām un viena kilometra aatālumā mans pirmais brauciens bija beidzies. Pēc dažām stundām (un 25 eiro) man bija jauna priekšējā riepa un kamera. Šodien gan braucu kā lielais puika. Yeah, to var darīt pat ar sieviešu velosipēdu. Protams, 100 eiro nav maza nauda, bet par laimi ritenis šķiet ļoti labā stāvoklī (ritošais sastāvs).

visbeidzot - katram studentam pienākas ID, kas dod piekļuvi visam e-tīklam + katrs drīkst iztrukāt 500 lapas vienā mēnesī visur universitātē, kur ir printeris. Vai, iespējams, tās būs 100 lapas mēnesī, tātad līdz semestra beigām sanāk 500. Tad jau redzēs, bet vispār jauki.

Šodien bija tikšanās ar manu koordinātori un iepazīšanās ar supervisor laboratorijai. Ceru, ka varēsim sastrādāties. Bet pirmais iespaids - viņi ir atsaucīgi. 

 haha, man liekas, ka šī zīme brīdina nejau par guļošo policistu, bet policisti

un vai jūs pazīstiet to, kas redzams gandrīz bildes centrā, nedaudz pa kreisi? jeah, rudens te ir kādu laiciņu ātrāk.

Wouldn't it Be Nice

Lidojums no Rīgas uz Helsinkiem bija mans pirmais. lidmašinite tik maza, ka ejā nevareju nostāies pilnā augumā, galva bija jāpieliec. Un mani parsteidza ta motoru rukoņa nepartrauktā. Biški scary likās arī visi gaisā izpildītie pagriezieni. Un nosešanas. Bet es biju ļoti brīdināts, ka mazas lidmašīnītes kratīsies, tāpēc beigās jau bija ok! Piedevām mans lidošanas guru Māra bija sms attālumā līdz pat galamērķim.
Helsinku lidosa liela liela. Nekas interesants gan tur netika noverots. Otrs lidojums nedaudz lielakā un komfortīgākā (laikam jaunākā) lidmašīnā, bet ari rūca. Tomer nesmirdēja. Un pāri rūkoņai varēja dzirdētt pilotu teikto, atškirībā no pirmās. Lidojām virs biezas mākoņu segas, tas rada interesantu efektu - ja nav atskaites punkta, tad savu ātrumu pateikt ir neiespējami. Sajūta kā esot lielā ķīseļa bļodā. Un debesis augstāk izskatās tumšākas.

Oulu lidostiņa maza. Škiet, ka vienīgais, kas uz to brauc, ir Helsinki (bet reizi stundā). Un viens reiss no Stokholmas. Kāp autobusā, pērc bileti. Šofera skaties liek saprast, ka jasaka vieta - uz kurieni. Tam es lidz galam nebiju gatavs, tāpēc "city center" bija tā brīža izvēle. Vēlāk izrādijās, ka vienu pieturu tālāk. Un vēl izrādijās, ka nakamajā autobusā biļeti pirkt nevajadzēja.
Es jau jutos iekārtojies un iejuties, kad mans Beļģis piezvanīja un pateica, ka dzīvoklis ir nekam nederīgs. Nezinu, kāpēc vinš domāja, ka te būs mēbeles.. Bet smieklīgi ir tas, ka nevarēja atvērt vienas istabas durvis.

Pastaiga uz Prismu arī bija interesnata. Ja tajā virzienā vadījos pēc kartes, tad atpakaļceļā mēģināju pēc izjūtām, tāpēc 20 min vietā sanāca kādas 50. Bet te tā jauki, ir ļoti daudz gājēju/velosipēdisu/skrējēju celiņi. Un velosipēds pilsētā ieņem vienu no centrālajām lomām. Viņi gan te tā īpaši neslēdz, ar tām parastajām piekarenēm pa 3 ls tikai. Tas laikam izskaidro kāpēc ceļa malā var ievērot šādu nabadziņu.

Nu tagad nezinu, kas būs rīt (šodien), kur palikšu rīt (šodien). Sajūtas tas nerada tās labākās, bet nav jau pirma reize tāda sajūta, kad tēma ir dzivoklis.
Tāpat neesmu pirmais ģimenē, kurš, esot citā valstī, saprot, ka nezin savai kartei pin kodu. tas man rit noteikti ir jauzzin, savadak palikšu bez euro naudiņas

Kā pagāja nakts? Aizmigu ļoti ātri, bet pamodos pēc apmēram piectu stundu gulēšanas, t.i. piecos no rīta. Labi, ka nebija jāguļ uz grīdas, slikti, ka bija jāguļ uz piepūšamā matrača. Vakar Prisma veikalā sapratu, ka es nesaprotu, kāpēc man līdzi nav tādas lietas kā zobu birste, karote, dakša, cukurs, sāls. Nu vismaz sāls.. Un tad iepērkoties vēl tā apziņas apskaidrība - dude, tu nezini savas Eur kartes pin kodu. Nu, man ir vēl divas citas bankas kartes. I guess tas mani varētu izpestīt, kamēr mājās tiek veikta papīru kaudzes pārmeklēšana. Duša biki atspirdzināja, kafija gan nē. Brokastīs cīsiņi. Arī nepārāk gāja pie sirds. Šodien pirmā diena pa universitāti. Un tad vakarā jautājums - kur es dzīvošu. Ceru, ka beļģis mani neatstās uz ielas. Bet nu nevajadzētu, depozīts ir samaksāts, tā kā vismaz vienu mēnesi šis dzīvoklis visticamāk būs lietošanā. Vai arī - varbūt piedāvās kaut ko citu?

Kā jau pirmajās dienās prom no mājām & vienatnē - ir tāda nedrošības sajūta. Bet jauki, ka man ir divi draudziņi, mans student tutor Iida un pie kāpņutelpas iepazītā meitene Katri, pie kuras vakardien nostāvēja mans koferis un šodien viņš tur atgriezās kopā ar gultu un visu pārējo. Jāpiebilst, ka Katri mani arī pabaroja. 

Nu tā kaut kā ir sācies mans 3.5 mēnešu periods Somijā, Oulu pilsētā. Paļaujos uz to, ka kļūs tikai labāk.