Troļļukā bija vīriešis, kurš Māru raksturoja kā pēdējo cūku. Un tas viņas vārdasvētku priekšstundā, aii (Bet Teātra Bārā ir ļoti patīkami bārmeņi)
Sen neesmu izjutis pilsētā šādu, stipru vēju
gluži kā sāpi plecā un aizkritušas ausis
pavasaris, jidritvai
tie daži blogotāji, kurus lasu
nesaprotu kā jūs spējat rakstīt kaut ko vairāk par savas dzīves ikdienišķajiem "trolejbusā bija piedzēries vīrietis", piedevām ar tādu poētismu
labākais, ko varu es:
"liels un pūkains haksijs tikko apmīza LB ēkas sienu"
bet redzu, ka visiem uznācis kaut kāds rakstu reizi mēnesī posms dzīvē
ja ir kaut kādi brīvie līdzekļi, tad uzreiz jāpērk
savādāk tie pārvēršas par brīvajiem kg zem nabas
un kas nāks pēc hipsteriem?