Maijs ir sagaidīts. Kā tas izskatās šogad: tomāti vēl ir podiņos, jo ik pa laikam ir salnas. Plūmes noziedējušas, ķirši - plaukumā, ābeles - drīzumā. Vietām varētu pļaut zālienu. Tulpes tuvojās finišam. Strutenes sasniegušas 20 cm augstumu. Kaimiņu būvlaukumā tikko ielieti pamati + sāni noklāti ar hidroizolu. Lai 10 no rīta sēdētu pie galdiņa ārā ir vajadzīgs otrs pull-overs.
Pēdējo mēnešu laikā esmu pievērsies stiprai melnajai tējai, kurai pievienota citrona šķēlīte un medus. Izklausās šķebinoši, bet tā man tagad garšo. Kopš jaunā gada praktiski nedzeru kōliņu vulgaris (tikai rumcola vai kopā ar junk food, bet tas tik un tā nozīmē reizi divos mēnešos). Kafija īpašos gadījumos (piemēram, kopā ar Sudamasai). Bet tā stiprā melnā tēja nokrāso zobus savā krāsā. Un laikam jau kofeīna addikts.
Pagājušajā nedēļā domāju - hmm, sen nav bijis sapnī vecais dzīvoklis (tas, kurā nodzīvoju pirmos padsmit gadus). Nu tad šonakt sapnis bija klāt. Vismaz pasta kastīte (to var izskaidrot šādi: pirmkārt, iedomājos, ka nav bijis sapnī tas dzīvoklis. otrkārt, kārtoju atslēgu groziņu un uzdūros pasta kastītes atslēgām kā arī paša dzīvokļa atslēgām)
Maija beigās jāiesniedz diplomdarbs. Pirms nedēļas domāju, ka piektdienas vakaru var atļauties pavadīt lazy, ar filmu un našķiem. Tā vietā pavadīju vakaru uzņemšanas nodaļā. Secinājumi - no sava ķiegeļa neizbēgt (un kā lēmumu sērija [laiks, kad braukt mājās, ceļš, pa kuru braukt] noved pie noslēguma), ķivere (!!). Domāju, ka tieši pateicoties ķiverei man diagnosticēja tikai vieglu smadzeņu satricinājumu. Lūk, krišana no velopēda.Un, nu jau nedēļu garš piespiedu atvaļinājums. Ārstu rekomendētās 5 dienas biju mierīgs, bez TV un datoriem u.t.t. 7 dienā jau atļaujos noskatīties kādu filmu, uzrakstīt šo ierakstu. Bet pagaidām visu cenšos mierīgi. Un guļot diendusu.
Nezinu kāpēc pašam tas škiet interesanti - ar flightradar pasekot kur lido tās lidmašīnas, kuras redzu pa logu. Tāpat interesanti sekot ziemeļblāzmām. Šķiet, ka taisnība ziemeļniekiem ir - ar to saslimt ir diezgan viegli.
+ noklausījos Inferno audigrāmatu. Ir jau aizraujoši, bet tik ļoti līdzīgi ar Da Vinči kodu un citām Dena Brauna grāmatām. Nē nu jā (ak, mūsu valoda un tās filozofiskie izteicieni) arī Harija Potera grāmatas ir visnotaļ vienādas.
un post scriptum:
how I met your mother ir finišējis. negaidītas, bet laikam jau loģiskas beigas. friends man vēl nav beidzies.