Please, please, please, let me get what I want

Vajadzēja aizritēt trimarpus gadiem, lai es būtu veicis vienu apli un atkal ielogotos ortusā. Jokaini jau ir, pat bilde viņiem vēl saglabājusies. Pavisam interesanta šķita apziņa, ka, ja es toreiz būtu palicis tur, tad, varbūt, tur arī būtu palicis (sākumā jau bija doma, ka gads un tad prom). Un tādā gadījumā (ja tur arī būtu palicis), tad vakar (un šodien un vēl dažas nedēļas) RTU es tiktos ar šodienas LU sevi 272. telpā, lai vairāks stundas klausītos diezgan interesanto lekciju.

lūk, dzīve

The Smiths Please, please, please, let me get what I want

rūgti bārdā smaidīs

Bet klusēs Dievs
Un rūgti bārdā smaidīs
Jo nevarēs tam izskaidrot neviens
Kādēļ šo dzimumu
Viņš zemes virsū laidis

ļoti nogurdinoša darbadiena, tik nogurdinoša, ka mājās braucu ar taksti, tikko izpļumpēju lēta vīna glāzi (manis izmantotā Nestle izmazgātā krūzīte drīzāk atgādina viskija glāzi), noklausos dažas reizes Balādi 2 un tad man ļauts iet gulēt, lai rīt jauniem spēkiem darītu brīnumus!

neticu, ka atkal nebūs riebīgie sapņi
bet taksists gan bija īstais, jautrs brauciens sanāca