And tonight we can truly say, together we're invincible

Virtuvē pārrunas par literatūru, rakstīšanu un blogošanu. Dzeju (mans dzejnieks - Klāvs Elsbergs) un mūsdienām. Visbeidzot Agnesei teicu, lai pārkāpj sev pāri, lai blogo
varbūt būs mums jauna lasāmadrese (:

Tu, viena no manām pamat_lasām_adresēm, paldies par mūzikas ierakstiem =)
pārlasīju, grasos pārlasīt vēlreiz mierīgākā brīdī, lai var vairāk piedomāt līdz

ja reiz par mūziku ierunājos - šorīt Muse un domas "ja šī dziesma liekas kā vēl vakar tikko svaiga, tad kā var būt, ka ir jau 2011, bet tā izdota 2006-tajā" ?! tā tā dzīve aizskrien

Bērnībā man nepatika atkušņi janvārī, februāra sākumā - jo es zināju, ka tas vēl nav pa īstam, ka vēl būs -20 un ziema. Skaidrs, ka man miljons patika atkušņi martā, saulīte aprīlī un pirmās kastaņu lapas maijā. Kastaņi izsenis ir mani pirmie vasaras (maija) vēstneši
Tagad esam spļāviena attālumā no marta. esam spļāviena attālumā no īstajiem atkusņiem
Un vizbulīte uzvarēs ziemu =)



copyright By Steffe

When I grow older

Tas bija tīri jaukii, jā, LMA Karnevāls

Orķestris spēlē ar spīdošām acīm
dzied ar mirdzošām sejām
un skatās uz savu Tomu kā tādi mazie
nu priecīgi (:

Tantēm gribas runāties - rau, autobusā nopļāpājos ar kundzīti par izglītību un dzīvi, un kā caur to izkulties (viņa runāja, es teicu "nu da, kaņešņa" )

savukārt Teikas (Lielvārdes/Brīvības ielu) Maxima ir maza un vienmēr piebāzta, grūti iepirkt pusdienas. Un ja pie kases runā muļķības, tad kasiere prasīs dokumentus (ak, RTU koju iemītnieki ar savām 8-toņām alus pudelēm katram)

un man ir garas kājas
tas padara sēdēšanu autobusā neērtu.

un kad ir skumji, kad ir grūti - vajag pačučēt
labs miedziņš ārstē sliktas domas
un vēlams, lai nesalst


Zig Zag - Man ir Silts

http://www.youtube.com/watch?v=QtqADo-D3mQ
Jūs, mani mūziķi, tas tik būtu interesanti jūs izjautāt un likt man pastāstīt kā jūs dzirdat, klausieties, izjūtat mūziku. gan savu, gan citu radīto. ko jūs klausieties, kuri toņi, sajūtas liek jums rezonēt?
Savā primitīvismā varu mēģināt tikai iztēloties kas virza Alvu Edisonu - tā vien šķiet, ka, gluži kā ir ar tiem mīļoto grupu ierakstiem - ja būsi pus gadu klausījies kādas dziesmas koncertierakstu, tad būs grūti pieņemt studijas ierakstu, jo liksies ka dziesmā trūkst kāda kļūda, kāds balss aizlūzums, kāds 11 000 liels Wemblija stadiona koris vai jebkas cits no pierastā.
Un jā, tad vai diriģentam ir līdzīgi? stāvot priekšā baudu rada novadīt savus instrumentus tā, lai skaņdarbs pašam šķistu pilnīgs, piesātināts ar visu vajadzīgo un neko lieku, lai tieši tajā brīdī, kad konkrētajam pūtienam vai vilcienam tur ir jābūt - tas tur arī būtu? un lai tad, kad vijolei ir jāpārkliedz bungu neiznīcināmā rīboņa - tad viņš rādīs Šturmes j-kundzei "skaļāaaak" ? un kad visiem jāsmaida un jādzied "lālāa lāaa" - tad notīs rakstīs muļķības un smaidiņus?
un tieši tas viss kopā radīs slapjos, pierei pielipušos matus un to endorfīnu vilni, kas dod spēku to visu darīt? un gluži kā tas mēdz būt ar pirmajām jaunajām labajām sajūtām - gluži kā pirmais patstāvīgais izbrauciens ar auto pēc tiesību nolikšanas vai kaut kas cits jauns un jauks - arī pirmais publiskais jaunā skaņdarba atskaņojums ir tas pats labākais?
sanāk, ka es laikam pateicu, ko es dzirdu mūzikā, ko es vēlos dzirdēt, ko man vajag dzirdēt. tagad atliek noskaidrot kā ir tiem, kuri no mūzikas saprot kaut ko vairāk par Pink Floyd populārāko albūmu izdošanas gadus un to, ka ir tādi do re mi fa sol la si un atkal do =))