rau, kur garām iet klauns

vai ir liela jēga rakstīt, ja nezini ko?
atstāstīt dzīvi nepatīk, jo raksturīga vajāšanas mānija vieglā formā (man nepatīk, ka internets ievāc par mums daudz informācijas)
ņurdēt par kaut kādām fotoradaru un citām peripētijām negribās
bet varu pasūdzēties, ka man ir problēmas ar naudu (ne tikai trūkums), bet rockzvaigzne negribu būt.

arvien izjūtu, cik meiteņu un zēnu pasaules ir atšķirīgas. Visi vienādi grib mīlēt un mīlēti būt, bet pārējais gan ir katram savs. Ievai, savukārt, besī, ka es kaut kur aizpeldu un nedzirdu, ko viņa man saka. Bet ko lai zēns dara, ja domas galvā ņirb ātri fiksi un uzmanību noturēt grūti?!

un pēdējo trīs gadu laikā esmu iemācijies ļoti daudz zināšanu par to, ko nezinu. trīs gadus cītīgi mācījies un re - tagad zinu, cik daudz gan es nezinu,


aiaai, vecie labie laiki
toreiz, vairāk nekā trīs, mazāk nekā seši, gadi apakaļ
Rūsa - Neskaties atpakaļ.mp3

no rīta atkal sev nepatikšu es