Fe2O3

Izdomāju, ka jānokasa sūnas, jānorīvē rūsa. Vismaz pamazām!

Man patīk darbs ar mazajiem studentiem. Ir jautri ar viņiem komunicēt, mēģināt izskaidrot, ko nu viņi nesaprot. Reizēm sanāk lieliski dialogi. Bet bieži redzi, ka "no response" - un cilvēciņš neakceptē neko no tevis teiktā, jo vienkārši nespēj tam izsekot. 

Arī plānu vairāk kā apņēmības. Bet vismaz interesanti! Un mācos kā plānot laiku un gūt iespēju izsvītrot ierakstus no darāmo darbu saraksta (man elektroniskā versijā tāds ir, bet arī to nelietoju diezcik plaši)

Un novēroju, ka bieži aizmirstu cilvēku teikto pat sarunās, kuras bijušas interesantas! Nez, ko tas nozīmē. Vai nav gana interesanti, vai kāds cits iemesls.

Mūzika gaume nav mainījusies (bet ja paskatās 10 gadu nogrieznī, ir gan).

take me to church

Es esmu viens no tiem, kam grūti kaut ko darīt, ja nav termiņa. Tas attiecas uz blogu, uz darbu uun tā tālāk. Tagad ir tā, ka pat jaizlasa pēdējais ieraksts, lai zinātu, kas tur bija un ko nevajag atkārtot.

Kaimiņu māja izrādās būs (jau ir) guļbūve. Pirmo stāvu sastutēja ļoti ātri, otro (vienlaicīgi arī jumta stāvu) jau lēnāk. Bet nu ir tas brīdis, kad gaidam logu parādīšanos, jumta siltināšanu un tā. Bet vispār man guļbūves nepatīk (te tev nu bija, kas es par letiņu).

Izdzīvojos pa ceļu policiju. Rakstīju paskaidrojumu, tad pa pastu saņēmu uzaicinājumu aizpildīt protokolu, tad pašu protokolu, tad aicinājumu uz pārkāpuma izskatīšanu. Visbeidzot parakstīju papīru, ka neesmu sodāms, jo likums to neparedz. Tagad man ir divas jaunas ķiveres.
Velosipēdam tie remonti gan ir nebeidzami (kaut arī nesaistīti ar avāriju). Tagad salūza gultnis (paša vainas dēļ). Pietam izrādās, ka atrast vietā nav nemaz tik viegli.
Bet tās divas izlaistās nedēļas maija sākumā vispār atstāja biki tālejošāku iespaidu.

Vasara ir karsta, vasara paiet ātri. Katru nedēļu ir tādas aktivitātes, kas ziemā kaut kā izpaliek. Bet jūtami trūkst sports!

Bija laivu brauciens, būs laivu brauciens. Un pieteicos ekoskolas forumam. Un jau labu laiku atpakaļ nosūtiju epastu uz Šveici. Atbildes nav.

IIIIIIIiiiiii neeeed to knoooow noww

Maijs ir sagaidīts. Kā tas izskatās šogad: tomāti vēl ir podiņos, jo ik pa laikam ir salnas. Plūmes noziedējušas, ķirši - plaukumā, ābeles - drīzumā. Vietām varētu pļaut zālienu. Tulpes tuvojās finišam. Strutenes sasniegušas 20 cm augstumu. Kaimiņu būvlaukumā tikko ielieti pamati + sāni noklāti ar hidroizolu. Lai 10 no rīta sēdētu pie galdiņa ārā ir vajadzīgs otrs pull-overs.

Pēdējo mēnešu laikā esmu pievērsies stiprai melnajai tējai, kurai pievienota citrona šķēlīte un medus. Izklausās šķebinoši, bet tā man tagad garšo. Kopš jaunā gada praktiski nedzeru kōliņu vulgaris (tikai rumcola vai kopā ar junk food, bet tas tik un tā nozīmē reizi divos mēnešos). Kafija īpašos gadījumos (piemēram, kopā ar Sudamasai). Bet tā stiprā melnā tēja nokrāso zobus savā krāsā. Un laikam jau kofeīna addikts.

Pagājušajā nedēļā domāju - hmm, sen nav bijis sapnī vecais dzīvoklis (tas, kurā nodzīvoju pirmos padsmit gadus). Nu tad šonakt sapnis bija klāt. Vismaz pasta kastīte (to var izskaidrot šādi: pirmkārt, iedomājos, ka nav bijis sapnī tas dzīvoklis. otrkārt, kārtoju atslēgu groziņu un uzdūros pasta kastītes atslēgām kā arī paša dzīvokļa atslēgām)

Maija beigās jāiesniedz diplomdarbs. Pirms nedēļas domāju, ka piektdienas vakaru var atļauties pavadīt lazy, ar filmu un našķiem. Tā vietā pavadīju vakaru uzņemšanas nodaļā. Secinājumi - no sava ķiegeļa neizbēgt (un kā lēmumu sērija [laiks, kad braukt mājās, ceļš, pa kuru braukt] noved pie noslēguma), ķivere (!!). Domāju, ka tieši pateicoties ķiverei man diagnosticēja tikai vieglu smadzeņu satricinājumu. Lūk, krišana no velopēda.Un, nu jau nedēļu garš piespiedu atvaļinājums. Ārstu rekomendētās 5 dienas biju mierīgs, bez TV un datoriem u.t.t. 7 dienā jau atļaujos noskatīties kādu filmu, uzrakstīt šo ierakstu. Bet pagaidām visu cenšos mierīgi. Un guļot diendusu.

Nezinu kāpēc pašam tas škiet interesanti - ar flightradar pasekot kur lido tās lidmašīnas, kuras redzu pa logu. Tāpat interesanti sekot ziemeļblāzmām. Šķiet, ka taisnība ziemeļniekiem ir - ar to saslimt ir diezgan viegli.

+ noklausījos Inferno audigrāmatu. Ir jau aizraujoši, bet tik ļoti līdzīgi ar Da Vinči kodu un citām Dena Brauna grāmatām. Nē nu jā (ak, mūsu valoda un tās filozofiskie izteicieni) arī Harija Potera grāmatas ir visnotaļ vienādas.

Jaunumi mūzikā - apnicies rock. jau labu brīdi tā. nu pat esmu kļuvis arvien vairāk eiropas hīts. un kaut kas cits. pēdējā laika iecienītākais ir Daft Punk jaunais (nu cik nu jaunais, 2013-tā gada) albūms. bet šoreiz virsraksts par godu itāļu ķirurgam Somijā. Kaut kādā veidā viņš mani uzrunājis (staigājot pa slimnīcu un dziedot šo dziesmu)

un post scriptum:
how I met your mother ir finišējis. negaidītas, bet laikam jau loģiskas beigas. friends man vēl nav beidzies.

I heard the voices of friends

Nevarēju saprast, vai šis ieraksts būtu jāraksta latviski vai angliski. Nejau man ir lasītāji, kas nesaprastu latviski. Drīzāk šķita, ka varētu arī angliski. Nu tā kā punktu tam erasmus trikam, kurā pabiju.
Šovakar pabiju arī hokeja spēlē. Laikam jau nogurums, kuram pat alus nepalīdzēja - troksnis, troksnis no visām malām. Atgādinājums pašam sev - nākamreiz ņemt ausu aizbāžņus vai vairāk alus.

Grūti ir saņemties rakstīt. Kā tikko lasīju Ingas blogā - Stīvens Kings arī saka, ka vistrakāk ir ar sākšanu. Lūk, es nebiju spējis sākt kopš 12. Oktobra nakts.
Tagad Marta sākums. Jokaini kaut kā, Marta sākums vienmēr bijis tāds atskaites punkts, kad atceros "aha, pagājušajā gadā bija tas un šitas". un tā kopš pamatskolas. Vispirms tā bija Ivara vārdadiena, tad laiki mainījās un tā bija (un ir) Luīzes vārdadiena. Un Tulpju diena. Un sniega (man labāk der slidas, tāpēc nepārdzīvoju, ka šogad gaužām maz un nokusis jau bez maz vai mēnesi) kušanas laiks.
Nez, vai 16. datums, Jurģa diena, šogad tiks atzīmēts?

Marts. 2014
Rīga

In my life

Dzimšanas dienas ir jaukas, ja izdodas justies īpašam. Paldies maniem latviešiem, kuriem izdevās justies man īpašam. Visiem

Stay

Šodien mans dzīvokļa biedrs mani sasmīdināja. Puisis mainīja velo-kameru, bet nevarēja uzpumpēt. Tā kā viņš bija steigā, iedevu viņam savu riteni un teicu, ka paskatīšos, kas par vainu, kāpēc nevar uzpumpēt. Izrādijās, ka jaunajā kamerā ir pieci caurumi. Laikam skrūvgrieznis nav labākais kameras-uzmontēšanas instruments.

Šovakar biju devies velo izbraucienā. Laikapstākļi jauki, apģērbs piemērots. Un, manam skeptiski noskaņotajam prātam par pārsteigumu - patiešām, tā bija ziemeļblāzma, kas karājās pie debesīm (skeptisks esmu salīdzinājumā ar dzīvokļa biedru). Ok, esot stipri apaismotā pilsētas centrā tas nav gluži tā, kā esam pieraduši redzēt bildēs. Var salīdzināt ar pirmo seksu, kad gaidītais absolūti nesakrīt ar realitāti. Tomēr tas bija sekss savā blociņā varu atzīmēt, ka esmu redzējis ziemeļblāzmu. Biju pārsteigts, ka tā ir kustīga, ļoti dinamiska parādība. Vienmēr biju iedomājies, ka tie visi video ir paātrināti, bet izrādās, ka nav gan.
Jums par laimi es nemēģināju fotogrāfēt ar mobilo telefonu. Tomēr ceļā uz mājām priecājos par miglas vāliem. Tad nu tie arī šodien bildes godā

Un nevajag smieties. Tas vēljoprojām ir tikai telefons-fotoaparāts.

volāre

Pēc divu stundu riteņbraukšanas svētdienas vakarā, manī atgriezās dzīvesprieks. Pirmdienā lekcijas man nebija, bet aizgāju pie savas super-visores parunāties par rezultātiem, tālākajiem darbiem. Tad biki uzspēlēju volejbolu, lai vakarā daļēji uzņemtu viesus, dažādu nacionalitāšu pārstāvjus. Mana dzīvokļa biedra meitene ieradās viņu apciemot pati savā 18-tajā dzimšanas dienā. Lūk, tas nu tad bija tas labais iemesls ballītei. Sākumā centos turēt buru un rajonu, līdz pirmējais awkward bija zudis, ballīte aizgāja savās sliedēs un es varēju sākt miegoties (līdz ar to vakara turpinājums vietējā Vecrīgā bija īstas zobu sāpes, kauč beigās izturēju, nopelnīju 1 eiro  un varbūt kādu draudzību). Un, protams, kā gan bez "iemāci man savā valodā vārdu penis". Tikai franču puisis izcēlās, jo vēlējās noskaidrot kā pateikt, ka viņš ir virtuvē.
Un "voooolāare"  šoreiz neviens neprati novērtēt. nu kā lai neskumst pēc latviešiem?!


Kāda šodiena? vēla piecelšanās, brauciens pusdienās. Tad caur veikalu, lai nopirktu ūdentiņu (mājās nebija ūdens, jo ārā laboja kanalizācijas aku. Tomēr tas notika TIK zibenīgi. Koks nozāģēts, bedre, ieliek jaunos akas materiālus, aizrok bedri, visu smuki nolīdzina un prom ir). Pat vietējie pensionāri savās mazajās grupiņās sašutumu nespēja izpaust skaļi, jo gluži vienkārši nepaspēja.
Pēcāk brauciens uz universitāti, biki darbs laboratorijā. Atgriezies mājās beidzot (!) tiku ilgi kārotajā, karstajā dušā. Istabas sakārtošana, skaipošana, līdz visbeidzot arī kaut kas ķīmijai. Prieks, ka vismaz pus laba uzrakstījusies!

Tad nu - par izdevušos rītdienu. Šajā ierakstā mazāk pārdomu, vairāk up to date info.

p.s. plānoju ņemt dalību ceļojumam un Zviedrīju 3 dienu garumā.