Tātad, sākšu ar labi zināmo veco:
Bītli ir angļu Labvēlīgais Tips
/fonofests man to apstiprināja/
Pasākums jauks, publika patīkama. Un jauka ir sajūta pūlī redzēt pazīstamas sejas. Tu zini viņiem visiem vārdu, vari jebkurā brīdī iet sasveicināties, bet tas nav obligāti. Vienkārši zini, ka viņi turpat blakus ir un tas tev liek justies drošāk.
Un vai ir daudz latviešu grupas, kuras ir tikpat līīīriskas, kā PP? (salīdzinu ar U2, priekšroku dodot pirmajiem).
par sapņiem:
neapšaubāmi sapņus ietekmē arī tas, kas tobrīd notiek ap tavu gultiņu. Ja sapnī redzi sevi āfrikā, bet pēkšņi sāk salt, tad zini, ka esi nospārdijis segu. Taču lai sapnī izskaidrotu to, ka ir auksti, āfriku nomaina antarktīda, vai ne? Tas, kas uztrauc mani ir ātrums ar kādu tas notiek. Redziet, šonakt manā sapnī bija tā:
kaut kāda iemesla dēļ man bija jādara ķīmija ar šķidru tvana gāzi. Kā jau ir dzirdēts, tad šī neliete vispār ir īsta neliete, tāda klusā slepkava. Parasti gan gāzes veidā, bet, nu, sapnim var piedot, ka šķidra, viegli kūpoša, brūnā Acros pudelītē. Tā nu es viņu atskrūvējis vaļā kaut ko daru un jūtu, ka sāku viegli smakt. Uztraucos, ka būšu bišķi saindējies, bet viss bija kārtībā, jo tur pat blakus atradās arī O2 balons. Tālāk vairs notikumiem nav liela nozīme, galvenais ir jautājums - ja man tobrīd guļot bišķi trūka gaisa, tad cik ātri es izsapņoju šo ievadu, lai sapnī rastu atbildi smakšanai?
tā nu mēs te ķepurojamies
