Vāriju zupiņu vakariņās. Budžets tieši tik liels, cik liels var būt, ja samaksai par pirkumu ir jāmaksā ar karti (3.30 Ls jau automātā neizņems) un piedevām jaiztukšo rimi karte. Pietam pamanījos makaronus nesasmalcināt mazākās desās, sīpolus sagriezu pārāk smalki, visam katlam pieliku vistas gaļu.. visi nelaimīgi!
/The Rolling Stones - You Can't Always Get What You Want [nepatīk man šī grupa, bet dziesma ir laba, Californication ierādija]/
Gatavošanās LU mājas muzeju naktij sanāca dikti nogurt, satraukties, dusmoties. No visa tā kopā labākais, kas iznāca, bija teiciens "visi nelaimīgi". Pati nakts gan bija laba, apmeklētāji gana, liesmas gana. Pašiem arī jautri in situ atklāt šo to ķīmiski efektīvu. Un cik svarīga ķīmiķiem ir tumsa.. Laikam esam fotosintēze. Sākumā populārākā bija hēlija, tad vienlaicīgi hēlija un degošās rokas, beigās tikai degošās rokas (jo tuvāk nāca tumsa, jo vairāk tās bija degošās rokas).
Šodien tā sajūta ir kā vasarā. Spotify atskaņo 60-to gadu mūziku un varbūt visi tomēr laimīgi!
šonakt vēl pamodos ar jokainu sapni, tādu kā murgu, kurā lomu spēlēja arī trešējā oglekļa radikālis. freaky. Savukārt Svētdien aizmigu visur, kur nekustējos, tai skaitā skatoties mēness krāteros.
Beach Boys - God Only Knows
