vēstule Eduardam

Labdien, labvakar

Šovakar esmu nokļuvis dārziņos, salieku čupiņās savus papīrus, grāmatas, kancelejas piederumus un citus sūdus. Jā, sūdus. Tos ap sevi viegli sapulcināt. Šitā krāmējot es domāju - nu vienmēr pastāv varbūtība kaut kā nejauši aiziet aizsaulē. Kā filmās saka - negadījumi notiek. Un tad nu es domāju, ka kādam ar tiem maniem draņķiem būtu jaauklējas (t.i. jaatrod no tiem tikt vaļā). Tas liek saprast, ka, ja kaut ko gribas kolekcionēt, tad tikai tādu, kam vērtība tikai pieaugs/nemazināsies/būs_arī_citu_acīs (piemēram, vinils)

Sāku pārdomāt, kas jāņem līdzi, kas nē.
Sāku domāt, kur dzīvot :D ar to vēl pagaidām nav veicies, bet cerības netiek atmestas
Pirmdien prom brauc Kaspars. Rītvakar laikam par to iedzersim.

Interesanti ar to mūziku. Kas agrāk spēja radīt zosādu, tas tagad to radīt nespēj. Esi novērojis šādu efektu?
Laikam jau " Titru un Vētras Mūzika"  gan nepieredzēs šādu efektu.


Kad sāku rakstīt šo vēstuli tā bija domāta kā vēstule, bet, kad uzrakstīta, tā vairāk atgādina bloga ierakstu. Tad nu būs 2 in 1
Kā tavas reakcijas 1.5 L kolbā?
man te pašam sanākušas brīnumu lietas. Divu vielu (produktu) vietā ieguvu četurs. Lūk, māksla

we found love

Voldemāara klasiskais sastāvs vakardien sakopojās un zazhigal. Žēl, ka šorīt vajadzēja būt laukos, labprāt būtu palicis pie šiem. Tad varētu skatīties uz paģirainajām sejiņām, cept olas brokastīs, kamēr pa VH1 skan http://www.youtube.com/watch?v=PVzljDmoPVs
tusiņos, kuros tu alkoholu nelieto, ir trīs fāzes. Pirmā - visi tik garšīgi dzer savus aukstos alus, man tak arī gribas.. Otrā - visi ir taņķī, man tak arī gribās. Trešā - visi sāk atlūst, man tak arī gribās. Un tad tu brauc mājās un domā - pag, bet jautri bija arī neesot dzērumā. Un tagad, braucot mājās, pavisam laba sajūta neesot dzērumā (atkrīt dažādas problēmas, piemēram, helikopteri, hang overi etc.).
Pagulēju gan pavisam maz, jāmēģina šī diena pavadīt pieblīvētāk, piesātinātāk, lai rīt var atgriezties ķitelī pēc jēdzīgas nedēļas nogales

p.s. Mēs tur kopā dzīvojām un piedzīvojām dažādus laikus. pilnīgu trūkumu, pēdējo latu iztērēšanu, lai piedzertos. Arī bagātās dienas ar picām vakariņās. Un ne velti Mārtiņš vakar teica, ka visi ceļi ved uz Voldiņu
pēc šitāda sentimentālā post scriptuma iederas Rihanna, vai ne, sūda māsa?
http://www.youtube.com/watch?v=tg00YEETFzg