Labdien, labvakar
Šovakar esmu nokļuvis dārziņos, salieku čupiņās
savus papīrus, grāmatas, kancelejas piederumus un citus sūdus. Jā,
sūdus. Tos ap sevi viegli sapulcināt. Šitā krāmējot es domāju - nu
vienmēr pastāv varbūtība kaut kā nejauši aiziet aizsaulē. Kā filmās saka
- negadījumi notiek. Un tad nu es domāju, ka kādam ar tiem maniem
draņķiem būtu jaauklējas (t.i. jaatrod no tiem tikt vaļā). Tas liek
saprast, ka, ja kaut ko gribas kolekcionēt, tad tikai tādu, kam vērtība
tikai pieaugs/nemazināsies/būs_arī_citu_acīs (piemēram, vinils)
Sāku pārdomāt, kas jāņem līdzi, kas nē.
Sāku domāt, kur dzīvot :D ar to vēl pagaidām nav veicies, bet cerības netiek atmestas
Pirmdien prom brauc Kaspars. Rītvakar laikam par to iedzersim.
Interesanti ar to mūziku. Kas agrāk spēja radīt zosādu, tas tagad to radīt nespēj. Esi novērojis šādu efektu?
Laikam jau " Titru un Vētras Mūzika" gan nepieredzēs šādu efektu.
Kad sāku rakstīt šo vēstuli tā bija domāta kā vēstule, bet, kad uzrakstīta, tā vairāk atgādina bloga ierakstu. Tad nu būs 2 in 1
Kā tavas reakcijas 1.5 L kolbā?
man te pašam sanākušas brīnumu lietas. Divu vielu (produktu) vietā ieguvu četurs. Lūk, māksla
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru