Pūt, Vējiņi

Laikam jau būtu stulbi, ka man ir interneta dienasgrāmata, bet es neierakstītu salīdzinoši svarīgu notikumu. Sākot no 16.06.2013 Voldemārā izformējās kopš Šķībā laikiem kopā esošais grupējums. Dažiem asaras un puņķi, dažiem tas viss turas iekšā. Interesanta ēra noslēgusies (vai vismaz paņēmusi pauzi). 
Artilērijas ielā sapratu, ka pavisam sākumskolnieks būdams biju iztēlojies to sēdēšanu mašīnā pie stūres, parka malā un kaut kā gaidīšanu. Toreiz nesapratu, kas tas varētu būt, bet todien sapratu. Toreiz nebija mobīlā telefona, starpcitu




God only knows what I'd be without you

Ja raksti "plaši lieto rūpniecībā"  tas tikai nozīmē, ka pats nezini nevienu reālu vietu, kur to lieto.

Vāriju zupiņu vakariņās. Budžets tieši tik liels, cik liels var būt, ja samaksai par pirkumu ir jāmaksā ar karti (3.30 Ls jau automātā neizņems) un piedevām jaiztukšo rimi karte. Pietam pamanījos makaronus nesasmalcināt mazākās desās, sīpolus sagriezu pārāk smalki, visam katlam pieliku vistas gaļu.. visi nelaimīgi!
/The Rolling Stones - You Can't Always Get What You Want [nepatīk man šī grupa, bet dziesma ir laba, Californication ierādija]/

Gatavošanās LU mājas muzeju naktij sanāca dikti nogurt, satraukties, dusmoties. No visa tā kopā labākais, kas iznāca, bija teiciens "visi nelaimīgi". Pati nakts gan bija laba, apmeklētāji gana, liesmas gana. Pašiem arī jautri in situ atklāt šo to ķīmiski efektīvu. Un cik svarīga ķīmiķiem ir tumsa.. Laikam esam fotosintēze. Sākumā populārākā bija hēlija, tad vienlaicīgi hēlija un degošās rokas, beigās tikai degošās rokas (jo tuvāk nāca tumsa, jo vairāk tās bija degošās rokas). 
 

Šodien tā sajūta ir kā vasarā. Spotify atskaņo 60-to gadu mūziku un varbūt visi tomēr laimīgi!

šonakt vēl pamodos ar jokainu sapni, tādu kā murgu, kurā lomu spēlēja arī trešējā oglekļa radikālis. freaky. Savukārt Svētdien aizmigu visur, kur nekustējos, tai skaitā skatoties mēness krāteros.

Beach Boys - God Only Knows

Nē, es viņas nēedīšu. Skaistums ir svarīgāks.
To teica Agnese par nātrēm.

 Oficiāli brīvā diena - pirmdiena pēc 4. maija. Rezultāts?

Sorry, the brain does not exist ir atpakaļ.

 tikai, ko gan es mānu, ja ne pats sevi


Please, please, please, let me get what I want

Vajadzēja aizritēt trimarpus gadiem, lai es būtu veicis vienu apli un atkal ielogotos ortusā. Jokaini jau ir, pat bilde viņiem vēl saglabājusies. Pavisam interesanta šķita apziņa, ka, ja es toreiz būtu palicis tur, tad, varbūt, tur arī būtu palicis (sākumā jau bija doma, ka gads un tad prom). Un tādā gadījumā (ja tur arī būtu palicis), tad vakar (un šodien un vēl dažas nedēļas) RTU es tiktos ar šodienas LU sevi 272. telpā, lai vairāks stundas klausītos diezgan interesanto lekciju.

lūk, dzīve
The Smiths Please, please, please, let me get what I want

rūgti bārdā smaidīs

Bet klusēs Dievs
Un rūgti bārdā smaidīs
Jo nevarēs tam izskaidrot neviens
Kādēļ šo dzimumu
Viņš zemes virsū laidis

ļoti nogurdinoša darbadiena, tik nogurdinoša, ka mājās braucu ar taksti, tikko izpļumpēju lēta vīna glāzi (manis izmantotā Nestle izmazgātā krūzīte drīzāk atgādina viskija glāzi), noklausos dažas reizes Balādi 2 un tad man ļauts iet gulēt, lai rīt jauniem spēkiem darītu brīnumus!

neticu, ka atkal nebūs riebīgie sapņi
bet taksists gan bija īstais, jautrs brauciens sanāca

Sorry, the brain does not exist


Jurģis teica, ka pēc sliktām dienām uzreiz nāk baigi labās. Tas kaut kā iedrošina iet pirmdienā, bet šodien, svētdienā, es jūtu, ka mans PMS velkas garumā jau nedēļu, mēnesi un ko tur tik vēl ne. Labi, ka man pietiek prāts strīdēties tikai ar Ievu.

pavasari pavasari, nāc ātrāk, savādāk man spersies laukā vēl visādas dumības
tā kā šī, jo nevarēju sakoncentrēt domas uz orbitālēm vai ķīmiju vispār . jo tā ir īstā lieta, ko darīt sasodītajā svētdienā, cilvēk
sūda sasodītajā mēslā, jā

par to dzīvi, kas iet

Vakardien bija pēdējā laika sliktākais noskaņojums un, acīmredzot, vispār nebija mana diena. Saplēsu divas jaukas kolbas, uzbraucu sniega kupenai, baidīju Ievu. Patika tas moments, kad smējāmies kāpņutelpā stāvēdami. Šorīt bija jāceļas 6, bet tas (celšanās) beidzās 7:40.. Ar debīlu sajūtu jau no rīta, saldu kafiju un vecu latviešu hiphopu
Ir grūti piecelties, ja zemapziņā zini, ka it kā var atļauties vēl pagulēt.

Darāmā netrūkst, tas jau laikam labi. Tomēr, ja pirms kāda laika palīdzēja 6-dienas vakara atlaidiens, tad šonedēļ izrādās, ka tas vairs nav bijis efektīvs.

Tie ir Labvēlīgais Tips, kas man tagad dungo, ka mainījies kods.