2. stāvs, zaļā istaba

we found love

Voldemāara klasiskais sastāvs vakardien sakopojās un zazhigal. Žēl, ka šorīt vajadzēja būt laukos, labprāt būtu palicis pie šiem. Tad varētu skatīties uz paģirainajām sejiņām, cept olas brokastīs, kamēr pa VH1 skan http://www.youtube.com/watch?v=PVzljDmoPVs
tusiņos, kuros tu alkoholu nelieto, ir trīs fāzes. Pirmā - visi tik garšīgi dzer savus aukstos alus, man tak arī gribas.. Otrā - visi ir taņķī, man tak arī gribās. Trešā - visi sāk atlūst, man tak arī gribās. Un tad tu brauc mājās un domā - pag, bet jautri bija arī neesot dzērumā. Un tagad, braucot mājās, pavisam laba sajūta neesot dzērumā (atkrīt dažādas problēmas, piemēram, helikopteri, hang overi etc.).
Pagulēju gan pavisam maz, jāmēģina šī diena pavadīt pieblīvētāk, piesātinātāk, lai rīt var atgriezties ķitelī pēc jēdzīgas nedēļas nogales

p.s. Mēs tur kopā dzīvojām un piedzīvojām dažādus laikus. pilnīgu trūkumu, pēdējo latu iztērēšanu, lai piedzertos. Arī bagātās dienas ar picām vakariņās. Un ne velti Mārtiņš vakar teica, ka visi ceļi ved uz Voldiņu
pēc šitāda sentimentālā post scriptuma iederas Rihanna, vai ne, sūda māsa?
http://www.youtube.com/watch?v=tg00YEETFzg

Go Down Moses

Vai jums ir draugs, kurš pārzina Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu galapunktus? Jo man ir. Varbūt te tā izlasot tas nešķiet nekas īpašs, bet kad būsit blakus Agnesei, pārbaudiet. Pārsteigums garantēts. Tas ir interesantāk nekā zināt visas vārdadienas. Visas vārdadienas zin' teju katrs otrais.

Šorīt pirmais padzēriens kaut kādā veidā sanāca coca cola. Tas man atgādināja, ka kaut kad sen pārbaudiju, ka Pepsi-Cola ir galīgi nepiemērots pirmais rīta padzēriens, ja vakarā ir plūdis alus. Tas ir gandrīz sprādziens mutē.

Louis Armstrong - Go Down Moses
dziesma, kura tik ļoti iet kopā ar Bulgakova "Meistars un Margarita"

pocket full of mumbles

Izvēlējos interesantu profesiju, jo svētdienas vakars pirms nākošās darba dienas var būt tik dažāds. Reizēm tas ir riebums, apnikums, slinkums. Reizēm tieši otrādi, gribas ātrāk iet gulēt, lai tik varētu tam visam ķerties klāt. Vot tagad tikai jāsaprot, vai tas ir labi.

Mamma šodien teica "visa dzīve ir laika tērēšana". Tas izklausās pēc kaut kā starp Vonnegūtu un Remarku.

Kāpēc vidusskolā nav motivācijas mācīties? Varbūt ir vērts ieviest eksāmenus katra gada beigās, nevis ik pēc trim gadiem? Katrā ziņā latviešu valodas gramatiku, vēstuļu rakstīšanu angļu valodā vai runāšanu vācu es tā arī neesmu apguvis. Bet gribētos, lai būtu. Nejau skolotāji tur jāvaino..

uz priecīgas nots jābeidz
Simon & Garfunkel - The Boxer.mp3

Radioactive

Ceturdien bija diena, kad divu stundu laikā satiku divus labus cilvēkus pavisam nejauši. Tikmēr piektdien bija korespondences diena via mobīlais telefons. Bet stāsts jau nav par to. Jautājums vairāk ir tāds: kā tas gadās, kad tik bieži tu iedomājies par kādu. Un tad pēc mirkļa saņem no viņa sms. Sanāk, ka iedomājies par viņu tad, kad viņš meklēja tavu vārdu/numuru savā telefongrāmatā. Un vēl - pietiek man divas dienas domāt - tā tā tā, jāpiezvana Luīzei, lai trešajā dienā saņemtu zvanu no viņas.

Divi (plus pus) gadi kopā ar Eināru, īpaši, ja vienīgais mūzikas kanāls ir VH1, nozīmē, ka es pārvaldu visus šī brīža TOP 20 hitus populārajā mūzikā. Nedaudz par draugu tēmu - atgādināšos, ka interesanta rotācija dzīvē notiek. Ir tie, kas turas tuvu visu laiku, tie, kuri aizrotē, lai pēc dažiem gadiem atgriestos. Vai aizrotē pavisam, arī tādi ir.

dumji, ka aizmirstas tēmas, kuras gribējās uzrakstīt. palika tikai tukšais H2O

Pūt, Vējiņi

Laikam jau būtu stulbi, ka man ir interneta dienasgrāmata, bet es neierakstītu salīdzinoši svarīgu notikumu. Sākot no 16.06.2013 Voldemārā izformējās kopš Šķībā laikiem kopā esošais grupējums. Dažiem asaras un puņķi, dažiem tas viss turas iekšā. Interesanta ēra noslēgusies (vai vismaz paņēmusi pauzi).

Artilērijas ielā sapratu, ka pavisam sākumskolnieks būdams biju iztēlojies to sēdēšanu mašīnā pie stūres, parka malā un kaut kā gaidīšanu. Toreiz nesapratu, kas tas varētu būt, bet todien sapratu. Toreiz nebija mobīlā telefona, starpcitu

God only knows what I'd be without you

Ja raksti "plaši lieto rūpniecībā" tas tikai nozīmē, ka pats nezini nevienu reālu vietu, kur to lieto.

Vāriju zupiņu vakariņās. Budžets tieši tik liels, cik liels var būt, ja samaksai par pirkumu ir jāmaksā ar karti (3.30 Ls jau automātā neizņems) un piedevām jaiztukšo rimi karte. Pietam pamanījos makaronus nesasmalcināt mazākās desās, sīpolus sagriezu pārāk smalki, visam katlam pieliku vistas gaļu.. visi nelaimīgi!

/The Rolling Stones - You Can't Always Get What You Want [nepatīk man šī grupa, bet dziesma ir laba, Californication ierādija]/

Gatavošanās LU mājas muzeju naktij sanāca dikti nogurt, satraukties, dusmoties. No visa tā kopā labākais, kas iznāca, bija teiciens "visi nelaimīgi". Pati nakts gan bija laba, apmeklētāji gana, liesmas gana. Pašiem arī jautri in situ atklāt šo to ķīmiski efektīvu. Un cik svarīga ķīmiķiem ir tumsa.. Laikam esam fotosintēze. Sākumā populārākā bija hēlija, tad vienlaicīgi hēlija un degošās rokas, beigās tikai degošās rokas (jo tuvāk nāca tumsa, jo vairāk tās bija degošās rokas).

Šodien tā sajūta ir kā vasarā. Spotify atskaņo 60-to gadu mūziku un varbūt visi tomēr laimīgi!

šonakt vēl pamodos ar jokainu sapni, tādu kā murgu, kurā lomu spēlēja arī trešējā oglekļa radikālis. freaky. Savukārt Svētdien aizmigu visur, kur nekustējos, tai skaitā skatoties mēness krāteros.

Beach Boys - God Only Knows

Nē, es viņas nēedīšu. Skaistums ir svarīgāks.
To teica Agnese par nātrēm.

Oficiāli brīvā diena - pirmdiena pēc 4. maija. Rezultāts?