'Cause her hair was black and her eyes were blue

sentimentālisms tik ātri nepazūd. un kā gan, ja pamosties, dzirdi mašīnas braucam pa ielu, sveicinies ar sniegu un sauli. kā senāk.

kad ziemasvētki pagājuši un vaiņags ir nobiris
ir īstais laiks mainīt dekorāciju =)

žēl, ka man nav dziedoša telefona vai mp3 plaijera
tagad labrāt ietu pastaigā pa Rīgu un priecātos par ziemu, ai, nu patīk taču!

kafija bez piena būs gatava.
labāk garšo ar pienu, bet beidzies. labi, ka laicīgi esmu sagādājis kondensēto
pienu (aha)

un man ir jauna literatūra
Bobs Dilans - autobiogrāfija
lasu un domāju - vai tik nebūtu pienācis laiks ķērties pie blūza un kantrī? tikai nav īsti skaidrības ar ko sākt. tomēŗ - gan jau :) bet tagad iešu svētdienas darbiņos


Steve Earle - Galway Girl
šo tiešām ir vērts noklausīties

patvērums, vien pie tevis - abiem mums

man patīk sajust tikko mazgātu bikšu cietību. man patīk ziemas karstie dzērieni. un šovakar būs albūms draugos.

pirmo reizi mūžā man uzdāvina pus kilogramu kafijas. nekad, neviens man nebija dāvinājis kafiju. šķiet, ka tiku pārkāpis slieksni, kas saucas "arī citi tevi uzskata par pieaugušo"

sācies ar klusu vārdu
satiku draugus
kopā bijām uz jumta, kopā bijām pagalmā, kopā bijām parkā, kopā padziedājām
skumjām acīm skatījāmies uz aizgājušajiem gadiem un skumīgi raudzījāmies nākotnē

es tevi ļoti gaidīšu
daudzi plivinās apkārt pasaulei, aizceļojuši kā sprīdīši laimi meklēt
es ceru, ka viņi brauks atpakaļ
un es ceru, ka manus tuvākos draugus neaizvilks svešas zemes
un mani pašu

jo Tu esi dzīvs
jo mēs šeit esam lai pendelētos apkārt
un palīdzētu cits citam izkulties

mūsu karogs ir meiteņu brunči
tas ir karogs, kas mūžīgi plīv


šī pasaule tik savāda =)



Igo - Kvazimodo dziedājums

man pieder tavs laiks, tev pieder manējais

jūs palikāt bez lasāmvielas dēļ blogger.com kļūdas
arī man tas sāp =)

Rūsa - Mēs draugi

ticiet man, būs mierīgāks jums prāts

sniedziņš ieved melanholijā, aizrauj domās un atmiņās
daudzu gadu garumā. šonakt bija savāda sapņi, šorīt ir savāds garstāvoklis.


izrādās, ka tādos brīžos der arī heavy metal =)
bet vairāk tomēr mīļmūziciņa
vai pat Melanholiskais Valsis (man ir ļoti žēl, ka nokavēju Dailes teātra divas atjaunotās izrādas - "Melanholiskais Valsis" (esmu gan redzējis, bet gribējās otrreiz) un "Man arī būtu bail"


un tagad uz laboratoriju (nod)

Now it looks as though - they're here to stay

domas, vārdi un novērojumi ir teju katru dienu, bet publicējos diezgan reti, tā nu tas ir. iemesls šķiet tāds, ka negribas kvantitatīvi (sasaucas ar skolu - šajā semestrī ir kvalitatīvā analīze, bet kvantitatīvā - pavasara semestrī.)

šodien darīju darbiņus un izdomāju vienu lielu dzīves domu. nevaru saprast kā man tas nebija ienācis prātā iepriekš. tomēr jautājumi ir vairāk kā atbildes tik un tā. pietam izvēles brīdis nāk arvien tuvāk (taču ir gana tālu), vai ne, Tom?

manā ikdienā ienācis Šķībais. tas nozīmē, ka varēs ilgāk pačučēt un pa daļai izbaudīt koju dzīvi. izteikti neparasta sajūta. bet līdz tam arī daudz dalītu domu un uztraukumu. tādos brīžos ir ļoti jauki sajust draugu atbalstu (ar atbalstu saprotot jebkādu viedokli un ielaišanos sarunā).

grūti (un negribas arī) iztēloties to brīdi, kad vairs nebūs ballīte katru dienu, kad būs tikai darbs-->mājas un kaut kas pa vidu. tas liek atcerēties - izbaudi mācību laiku, jo tie ir labi laiki.
un Dainim Porganam ir jauka dziesma par draugiem
un Tumsai ir jauka dziesma, kura totāli padara grupas eksistenci ļoti vērtīgu, arī par draugiem
un arī Pink Floyd un arī citi par to dzied. tā vien šķiet, ka tā varētu būt viena no dzīves pamatvērtībām.

no patafona atskanēja taures, paraudamas mani atpakaļ vidusskolā. sailgojos skolas (pietam šovakar ir grand big salidojums tās skolas absolventiem, taču tomēr jutos pārāk nesens 12-klasnieks, lai dotos turp. vakara gaitā uzzināju, ka gandrīz 99% no mana gada ir domājuši tāpat)
manā skolā figurē vārdi "Augsim lieli, līdzi saulei" . nu tad tā arī darīsim!


Vai esi izglābis dzīvību? es esmu un nākošnedēļ grasos to darīt vēl. laba sajūta. pievienojies asinsdonoriem arī Tu =) tikai atceries, ka jābūt pie veselības un nenogurušam.

uzrakstot līdz šejienei patērēju vienu kafijas krūzi. kaut kad sen atpakaļ man jautāja par to kā izpaužas siltas, pilnas tējas tases turēšana pa rokai - tad nu tā - es izdzeru un tad leju jaunu porciju =)
starpcitu, amizanti. es pats rakstu tik reti, bet īgņojos uz jums, ka "atkal nav neko uzrakstījuši, nav ko palasīt" =)

pašam šķiet, ka šovakar rakstu tādas emocionāli globālākas pozitīvās tēmas. Tad nu šis tas no sadzīves:
-- vakardien biju poliklinikā, kura atrodas pie Rimi Minska un dzīvo 7 septiņos stāvos (tā tik ir poliklinika, ne?). man patika iedraudzēties ar acu dakteri un asins analīžu ņēmēju tanti. pašam šķita, ka nedaudz uzmundrināju viņām garstāvokli un pats arī sajutos labi. smaids rada smaidu, vai ne? pietam tagad zinu, ka asins analīžu nodošanas kabinetā nemaz tik bieži nav kliedzēju, ja nu vienīgi bērni. un arī pašām laborantēm asinsanalīze no pirksta liekas cietsirdīga =) savukārt acu dakterīte apstiprināja, ka manai ikdienai brillītes nevajag nēsāt, tik vien, cik pie stūres. un vēl man paprasija dažus vārdus par manu profesiju. forši parunāties =)
-- šovakar sabiedriskais transports mani veda nepatīkamā kompānijā. trolejbusā blakus sēdēja vīrietis sporta tērpā, nepārāk dabīgā pozā, nemainīgu skatiena virzienu un nezūdošu smīnu uz sejas. man bija bail no viņa. savukārt autobusā arī bija visādi "kreisie", nu nepatīk kaut kā.
-- internetā komentētāji mēdz būt ļoti nepatīkami (bet mamma saka, ka tas pat nav slikti - lai jau viņi izgāž savu riebumu komentāros, nevis ikdienā uz līdzcilvēkiem) Tāpat draugos.lv domubiedru grupās var novērot, ka uz jautājumiem atbild tie, kuriem raksturīgs sindroms "es visu zinu un mans hobijs ir piesieties nenozīmīgiem sīkumiem un likt citiem apzināties viņu nezināšanu" jeb "mazā krancīša sindroms" - dažas dienas atpakaļ centos palīdzēt savai skolas biedrenei viena jautājuma risināšanā kā nu pats māku (šajā gadījumā īpaši labi gan nemācēju), bet cilvēki, kas formāli ir izglītotāki par mani, tā vietā lai padalītos ar savām zināšanām, kaut ko vienkārši muldēja. mani gan tas šoreiz uzjautrināja, bet tomēr aizdomājos, ka vispārējo intelektu nenāktu par ļaunu pacelt. kaut kā muļķīgi, ka cilvēks ar augstāko izglītību var būt ar izteiktu tuneļveida interšu loku un salīdzinoši zemu intelektu. Tomēr, kā jau dabā pieņemts, pastāv līdzsvars. Jo manā paziņu lokā ir jaunieši, kas jau 10-tajā klasē bija ļoti saprātīgi domājoši. tā lūk. [piezīmeatzīme - šīs pārdomas ir dikti subjektīvas, vai ne? jo neapšaubāmi ir cilvēki, kuriem es un daudzi citi, liktos īsti barbari. funny tā dzīve, funny]
--ļoti patīk, ka nelielos apmēros Maxima piekopj preču pārdošanu lētākā vērtībā, ja derīguma termiņš tulīt beidzas. tādā veidā iepirku torti par 1 ls un pabaroju kursabiedrus =) manuprāt gan veikalam, gan man, gan pasaulei izdevīgi šitā tirgoties.
bet Rimi tikuntā ir viss latviskākais un mājīgākais veikals pēc sava iekārtojuma. patīk =)
-- mācoties manā fakultātē bieži var justies kā mazā lauku skoliņā, kurā visi viens otru pazīst un piestāj parunāties. tas tā jauki.

man vēljoprojām turpina patikt grāmatas un Rīga. un Gaismas Pils ješu Nacionālā Bibliotēka arī ir jauki, esmu viens no tiem, kurš saka "es tur noteikti gribēšu aiziet un palasīt grāmatiņas"

un cik jautri ir:
a)meiteni-paziņu, kura reizi nedēļā un jau trešo mēnesi, atrodas manā fakultātē, satikt datorveikalā, kad esmu aizgājis pēc uzpildītā tintes printera kārtridža (kurš nemaz nav mans) savukārt viņa - pēc kaut kāda vada printerim (drošvien USB, jo, lai cik tas arī nebūtu dīvaini, printerus mēdz pārdot bez šī nozīmīgā vada)
b)satikt improvizācijas teātra "Hamlets" aktieri brīdī, kad viņš iet uz Hamletu, bet Tu - uz Karalisko Improvizācijas Teātri?! tā nu aktieris man lika nokaunēties =)

tā nu es šajā interneta pusē atkal sāku žāvāties. tas liek domāt par schlafen gehe.
tik uzskaitīšu dziesmiņas, ja nu Tev gribas papildināt savu pleijlisti:

Dakota - Stereophonics (jo šodien skanēja pa radio un raisīja pozitīvas emocijas
Tumsa - Draugs (dziesma, kuru pieminēju šīvakara ierakstā)
Dainis Porgans - Draugi (arī šo pieminēju)
http://www.youtube.com/watch?v=j9ZVIfiAAZk (skolas un Elīnas vārdā =)) )
The Band - Weight (noskaties filmu "It might get loud" /īpaši, ja esi mūziķis/ )
The Beatles - Yesterday (jo atmiņas spēcina kā man te saka. savukārt atmiņas sākas no vakardienas. tākā arī Bītli spēcina)


Turiet buru mazie eži =)

o sole mio

nepierastais ir valdzinošs.
pierasti - serenādes konfekte, nepierasti - serenādes lielkonfekte
pierasti - liels snikers, nepierasti - liela paka ar maziem snikeriem (un Bountyiem un Marsiem un MilkyWayiem)

krājkasīte beidzot bija pilna un nu manās mājās skan plates. izteikts budžeta pirkums, labs firmas lētā gala iekārta, bet tomēr liels prieks. jo tagad man skan O Sole Mio un mazi sprakšķīši. skaisti =) bet vispār ļoti žēl, ka šī plate ir ilgus gadus slikti uzglabāta, jo Ave Maria nevar normāli noklausīties. Manuprāt tieši šis skaņdarbs ir tas, kas jāklausās no patafona. nu nekas, izveidošu specializēto plašu krājkasīti un pēc laika man būs savs Ave Maria kvalitatīvs ieraksts =)
un ir dik savāda/sireāla sajūta, kad no skandām atskan ABBA ar "I Have a Dream"
un atkal paliek žēl, ka plate ir saskrāpēta un skaņa nepārāk laba.
un tā ar gandrīz visu mājās esošo CCCP laiku kolekciju. Arī Nora tagad dzied ar pārrāvumiem.. Bet ir liels prieks atrast kaut ko foršu un salīdzinoši labi saglabājušos.


Matīsam ļoti nāk miegs, bet tomēr vēl gulēt neiet. tomēr tulīt ies.
ko no viņa var saprast? neko.
bet pašam Matīsam ir eksistenciālās pārdomas:
a) par to pašu, ko domā gan Toms, gan Ieva (par to, kā būt)
b) par to, ka iet gadi un iet cilvēki. tos, kuri ikdienā bija aktuāli pirms 5 un vairāk gadiem, tagad skypā knapi atpazīstu (t.i. knapi atceros uzvārdu)

vēl Matīsam ir problēmas ar sms un draugiem.lv vēstuļu rakstīšanu. agrāk tās lietas gāja daudz vieglāk un ātrāk. laikam biju pusaudzis un tagad vairs neesmu.
katrā ziņā tīnis vairs neesmu.


un nedauz dusmas par rīgas luksaforiem, kuri gandrīz vienmēr ir sarkani. un nedaudz prieks par policistu "tikai vadītāja apliecību, lūdzu. Matīss, alkahols šodien nav lietots? (nē!) Laimīgu ceļu!"


lūk, tā nu es te rakstu.
plate griežas, Bītli dzied (paldies, draudzenīt)
iedūrās spilgta atmiņa
(fascinē, cik daudz cilvēka prāts var atcerēties, ja tiek sadzirdēts, sajusts, saredzēts īstais atslēgas vārds. notikumi, kuri vispār nav figurējuši prātiņā pēkšņi var uzplaiksnīt visai spoži)

Per Aspera Ad Astra

yeah, I wanna know, have you ever seen the rain?




ir jauki piektdienas rītā iet uz tramvaju un pavērot pretī nākošo tēti ar sākumskolas vecāko klašu vecuma meitiņu. tētis ādas jakā, gariem matiem, bārdu, Skyforger kreklu un mazu rakari krāsainās drēbītēs pie rokas. un tik ļoti smaidīgs un priecīgs. tad viņiem bija pienācis laiks šķirties - mazais uz skolu, paps - nezinu kur. bet es paguvu vēl nopriecāties par tēta ūber labvēlīgo skatienu, kad šis pārliecinājās, ka meitiņa veiksmīgi šķērso ielu un nozūd skolas virzienā. jauki :)


ir jauki ieraudzīt savā priekšā to pēc kā esi tiecies jau pusotru mēnesi. ir jauki satikt Miku, kuru plāno satikt jau trīs mēnešus. burvīgā kompānijā braukt uz Āgenskalna Priedēm, iet romantiski vēsā pastaigā pusdivos naktī kopā ar skuķīti, nesteidzīgs sestdienas rīts, kafija pieturā, grāmata autobusā, iztīrīt mašīnu un pastrādāt mājās. braukt.


un vismiljons jauki ir satikt savus vidusskolas biedrus, ai, ku tas ir jauki. sēdēt kā milzu ģimenei ap vakariņu galdu, krāmēt uz blakus šķīvjiem kartupeļus, censties pārliecināt skolotāju, ka visiem šķīvji un krūzes pietiek, kopā atcerēties vecos laikus, pārspriest jaunos, apcerēt turpmākos. iztrakoties ar puišiem, parunāties ar tiem, kurus satikt tikpat kā vairs nesanāk, priecāties par gaidāmo skolas salidojmu, aprunāt jaunumus vecajā skolā, apsmiet citam citu, samīļot vienam otru, sasegt, uztaisīt kafiju, smieties smieties smieties, ielocīt riteni bagāžniekā un draudziņus aizvest pa mājām. justies laimīgam, ka dzīvē bijuši tie trīs vidusskolas gadi kopā ar viņiem. pārgurušam atgriezties mājās, pa ceļam priecājoties ar skaistajiem ceļiem ar labo segumu un krāsainajām koku lapām gar malām, atļauties, ka pasprūk fuj_pē_kaka_šitādus_vārdus_lietot_Matīss, kad uzreiz aiz ceļa līkuma tam pārskrien lapsa ar miljons kuplu asti.

kas ar to iet kopā?
The Beatles - Let it be
Kino - Packa Cigareti ( Кино - Пачка Сигарет )
Extreme - More Than Words
The Who - Who are you
Creedence - Have You Ever Seen the Rain
un arī http://www.youtube.com/watch?v=lpGPBpt4DPQ
(jo ideāli piemērota, lai dauzītos ar galda tenisa raketēm, bumbiņām un biljarda bumbām)


un rudens!!
tāda migla, ka ātrāk par 40 km/h nemaz nemēģini, pirmo reizi ieslēdz pakaļējo miglas lukturi un centies pamanīt, kur vispār ir tā autobusa pietura.
un tās lapas un tās lapsas. "auksts, bet saulains" tipa laiks, kritušo lapu smarža, tēja, mūzika un cilvēki.


atceries, Matīss
tas viss šobrīt Tev liek domāt, ka dzīves jēga ir atrasta un tepat blakus vienmēr ir bijusi.
cheers ezīši =)