But till that morning..








Asleep

Manā skypā ir 90 kontakti (neesmu pārskatījis, daudziem noteikti jābūt tādiem profiliem, kurus vairs neizmanto), tomēr tikai ar 28 vai 29 jūtos esam runājis pēdējā gada laikā. Lūk, dzīve

Tagad apmēram ir pienācis 3 gads, kopš kaut ko rakstu zem šīs adreses. Ir bijuši kaut kādi ieraksti arī pirms gadiem 8-ņiem, bet tas viss toreiz  bija, protams, bērnišķīgs vēl vairāk.

Pat nezinu. Skaidrs, brīvdienas izlaiž. Lasu, skatos, bet nestrādāju. Tagad priekšā divas darba dienas, tad atkal dažas brīvdienas. Cerams, ka izlaidīšos mazāk

gada apkopojums? tikai tas, kas nācis vairākus gadus un tagad pabeigts. 
nedēļas apkopojums? iepazīšanās ar The Smiths

sen-dzirdēju-nu-ieraugu

Interesanta nedēļa sanāca. Ar visiem pienākumiem un valsts svētkiem, uhh! Un noslēgumā iet gulēt agrā pirmdienas rītā (kad gan vēl, ja ne oficiālajā brīvdienpirmdienā). 

No starorīga patika Mākslas Akadēmijas ultravioletās gaismas jociņi un dubsteps objektā "vērotāji". Nepatika tas tingel tangels, ko varēja novērot vecrīgā. 

Es jūtu, ka drīz būs izdevies pierunāt Agnesi rakstīt blogu. Ahahahah, triumfs! 
citējums: "pie manis tā mūzika skan?"

ja runājam par latviešu rokbalādēm, tad viena no jaudīgākajām ir Reiganu par "pillu Rīgu policistu"
ja runājam par alu, tad Aldaris ir radījis kaut ko lietojamu - Medalu.

Nāk prātā dažādas idejas, ko gribētos īstenot. Kā lai to apvieno ar to, ka nāk arī miegs?

daži atskaites punkti vairāk priekš sevis
-pabiju bankā
-uzjaucu starotājus
-runāju 45 minūtes
-iegāju bumbas azartā

Oficiāli labākais saldējums. Garda vafele, gars plombīrs, gardas konfektes. Šodien beidzot atkal izdevās nopirkt (pašam šķiet, ka meklējos vairākus gadus). K-Rauta it is!


Drēgnajā šodienas rītā piestāju pie Daugavas nedaudz lejup Rīgas HES. Netālu divas pīles peldēja. Es viņām saku - uzmanieties no medniekiem (jo šodien ir trešdiena. nesen sākās pīļu sezona. trešdienās ir sezonas diena). Pīles kā jau pīles - neko. Es saku otreiz - uzmanieties, jūs var apēst. Lūk, to gan viņas saprata. Uzreiz pēc maniem vārdiem pacēlās spārnos un turoties virs ūdens virsmas (šaut nedrīkst, ja lidojuma leņķis ir mazāks par 30 grādiem) aizlidoja dziļāk Daugavā.


Pēdējā gada laikā viens ieraksts mēnesī, tieši tik ražīgs es esmu! Pirms gada augustā bija x-faili, pa vidu bija kā es satiku tavu mammu, tagad ir draugi!

pele saka pī pele saka pī

Tātad, sākšu ar labi zināmo veco:
Bītli ir angļu Labvēlīgais Tips
/fonofests man to apstiprināja/
Pasākums jauks, publika patīkama. Un jauka ir sajūta pūlī redzēt pazīstamas sejas. Tu zini viņiem visiem vārdu, vari jebkurā brīdī iet sasveicināties, bet tas nav obligāti. Vienkārši zini, ka viņi turpat blakus ir un tas tev liek justies drošāk.
Un vai ir daudz latviešu grupas, kuras ir tikpat līīīriskas, kā PP? (salīdzinu ar U2, priekšroku dodot pirmajiem).


par sapņiem:
neapšaubāmi sapņus ietekmē arī tas, kas tobrīd notiek ap tavu gultiņu. Ja sapnī redzi sevi āfrikā, bet pēkšņi sāk salt, tad zini, ka esi nospārdijis segu. Taču lai sapnī izskaidrotu to, ka ir auksti, āfriku nomaina antarktīda, vai ne? Tas, kas uztrauc mani ir ātrums ar kādu tas notiek. Redziet, šonakt manā sapnī bija tā:
kaut kāda iemesla dēļ man bija jādara ķīmija ar šķidru tvana gāzi. Kā jau ir dzirdēts, tad šī neliete vispār ir īsta neliete, tāda klusā slepkava. Parasti gan gāzes veidā, bet, nu, sapnim var piedot, ka šķidra, viegli kūpoša, brūnā Acros pudelītē. Tā nu es viņu atskrūvējis vaļā kaut ko daru un jūtu, ka sāku viegli smakt. Uztraucos, ka būšu bišķi saindējies, bet viss bija kārtībā, jo tur pat blakus atradās arī O2 balons. Tālāk vairs notikumiem nav liela nozīme, galvenais ir jautājums - ja man tobrīd guļot bišķi trūka gaisa, tad cik ātri es izsapņoju šo ievadu, lai sapnī rastu atbildi smakšanai?


tā nu mēs te ķepurojamies

rau, kur garām iet klauns

vai ir liela jēga rakstīt, ja nezini ko?
atstāstīt dzīvi nepatīk, jo raksturīga vajāšanas mānija vieglā formā (man nepatīk, ka internets ievāc par mums daudz informācijas)
ņurdēt par kaut kādām fotoradaru un citām peripētijām negribās
bet varu pasūdzēties, ka man ir problēmas ar naudu (ne tikai trūkums), bet rockzvaigzne negribu būt.

arvien izjūtu, cik meiteņu un zēnu pasaules ir atšķirīgas. Visi vienādi grib mīlēt un mīlēti būt, bet pārējais gan ir katram savs. Ievai, savukārt, besī, ka es kaut kur aizpeldu un nedzirdu, ko viņa man saka. Bet ko lai zēns dara, ja domas galvā ņirb ātri fiksi un uzmanību noturēt grūti?!

un pēdējo trīs gadu laikā esmu iemācijies ļoti daudz zināšanu par to, ko nezinu. trīs gadus cītīgi mācījies un re - tagad zinu, cik daudz gan es nezinu,


aiaai, vecie labie laiki
toreiz, vairāk nekā trīs, mazāk nekā seši, gadi apakaļ
Rūsa - Neskaties atpakaļ.mp3

no rīta atkal sev nepatikšu es

brain damage

Atklāsme radās 10 minūtes pēc tam, kad cēlāmies, lai ietu. Laboratorijā ciemos ienākusī Marija teica "jūs neslēdzat datorus ārā?"  un tajā brīdī es jau zināju, ka nākamais teikums būs par mērcilindriem. Šoreiz tas bija tiešām kārtīgs dežavū. Un, patiesībā, pat vairāk. Esmu drošs, ka šo epizodi biju savulaik rudenī nosapņojis. Lūk, radās ideja, ka sapņus nepieciešams piefiksēt.

Pēc garās nedēļas ir patīkami sestdienas vakarā nogaršot Lāčplēša 2-raugu alu (cenas/garšas balanss ļoti labs) un ppriecāties par DSOTM. Šonedēļ līdzcilvēki mani mulsināja, jo daudzkārt viņos ieraudziju/sajutu kaut kādas neredzētas/mazredzētas īpašības/darbības (pietam tikai pozitīvas). Kāds bija vaļsirdīgs, cits savukārt nemākupateiktkāds.

Vai Tu zini kā darbojas ziepes? Iespējams, ka cilvēkiem tas šķiet interesanti. Bet man tas nozīmē fundamentālas pārdomas par dzīvi tuvākajos gados. (paturot prātā, ka viņa ieviesīs savas korekcijas)

Ieva teica, Matīss piekrīt - saki ko gribi, Harijs Poters ir ģeniāls gabals. 7 biezas grāmatas, bet uzmanība nezūd pat tad, kad ir jau četri naktī. Un vēl Ieva zin, cik jokaina reakcija ir man, ja 1 naktī sabrūk skapis (pēc tam es to uztvēru kā likteņa mājienu. Tāpat kā zvanu ziepēšanas starplaikā. Tomēr tas nepalīdz izlemt)

Ja katram ir lemts savs talants dzīvei - tad skumji, ka daudzi nokļūst nepareizā vietā. Savukārt tie, kas nokļūst pareizi - par tiem raksta avīzes, internets un Millers. Varbūt man bija jābūt Rīgā, Operā. Vai varbūt Tev bija jābūt Valdemāra 48 (vai man bija?)

mēs esam šeit,lai palīdzētu cits citam izkulties, ar to pietiek.
/M.V./


lai nenopietnāk:

Eksāmens sabiedrības mācībā.
Pasniedzējs jautā studentei:
- Un kā sauca pirmo vīrieti?
Studente (samulsusi): 
- Vaļera…
/http://www.anekdotes.eu/






Jā, Toms tā arī neatnāca savām puķēm pakaļ