/Marooned.mp3/
- nogrimst, lai ietītos zirnekļu tīmekļos un visbeidzot sabruktu pīšļos, kā sabrūk altāris ugunsgrēkā, ko ziliem zibeņiem iededzis negaiss, fotogrāfēdams dabas triumfu.
- kad tu, cilvēks, rocies pa dārzu, tad ir īstais laiks pafilozofēt. Neviens nezina, ko tu domā, neviens nenojauš, neviens nepārmet, un tu esi Platons starp peonijām, Sokrāts, kas audzē savu velnarutku. vīrs, kurš pār muguru stiepj mēslu maišeli, ir līdzīgs atlantam, kas uz pleciem tur zemeslodi.
Rejs Bredberijs - Pieneņu Vīns
un izlasiet, jo tas ir tā vērts =)
uuun nu galīgi nepatīk, ka tik ļoti ātri aizmirstu izlasīto grāmatās. kaut kā skumīgi, tomēr ceru - gan jau kaut kur un kaut kas zemapziņā ieķeras.
šovakar negribas rakstīt ikdienišķas lietas/piedzīvojumus
un jāsaka, ka miedziņš tiktiešām arī nāk.
tā kā - atā :)
nod
AtbildētDzēst