nekad, neviens to nezinās, ko Dievs ar Velnu augšā sarunās

Prego ar savu vārdoto versiju tik ļoti iesēdusies prātā, ka Melanholiskais Valsis galvā vienmēr tiek papildināts ar tekstu. Nav tā, ka tas dikti patiktu (shake)

Savukārt Manic Street Preachers ir jaukas 6-dienu dzīves dziesmas, patīkams vokāls, mūzika.

un Travis arī.

Šodienas lielais mulsinātājs (tas, gan, bija lielais mulsinātājs pirms nedēļas) ir y=0,003x - 0,006

Tik labi cipari, bet beigu beigās viss noved nekurienē (neturienē. neloģikā)

/dienu vēlāk to atrisināju. izrādījās, ka viss slēpjas 0,003145 un 0,0066 nepieciešamībā/

brīžiem vēlos jaudīgāku datoru, lai vieglāk varētu nedarīt mācības. Es gan uzskatu, ka lasīt vēsturi un citas lietas arī ir vērtīgi (:

Ievācu informāciju no cilvēkiem, kuri strādā "ar cilvēkiem" - jā, pilnmēnesi (īpaši 'superpilnmēnesi') varot ļoti labi izjust. Tavs uzdevums ir censties to piefiksēt savā ikdienā!

Slikta īpašība ir asi atbildēt tiem, kuri lūdz tavu padomu. Vienalga kā tas cilvēks tev nepatiktu, kristu uz nerviem or something.

Iegādājos pilsētas velosipēdu. Dikti foršu. no Holandes. Ogrē pirku. Un tad braucu uz Jaunogres staciju. Tur onkulis interesējās par to, kur tam ātrumu pārslēdzējs. Un apjautājās vēl šo to. Un šķiet, ka bārdaini onkuļi ar gariem, sirmiem, zirgastē saņemtiem matiem, izskatās (un ir) tādi labsirdīgie.

un, ziniet

pēdējo 5 gadu laikā esmu kļuvis daudz pieaugušāks.

Esiet labi un uzvedieties godīgi (:

Līvi - Kādā brīnišķā dienā

snowman patrol

āmmm rītvakar - rītvakar celsim sniegavīrus.

drošvien pie dzelzceļa tilta

un apmēram 22 vakarā

And tonight we can truly say, together we're invincible

Virtuvē pārrunas par literatūru, rakstīšanu un blogošanu. Dzeju (mans dzejnieks - Klāvs Elsbergs) un mūsdienām. Visbeidzot Agnesei teicu, lai pārkāpj sev pāri, lai blogo

varbūt būs mums jauna lasāmadrese (:

Tu, viena no manām pamat_lasām_adresēm, paldies par mūzikas ierakstiem =)

pārlasīju, grasos pārlasīt vēlreiz mierīgākā brīdī, lai var vairāk piedomāt līdz

ja reiz par mūziku ierunājos - šorīt Muse un domas "ja šī dziesma liekas kā vēl vakar tikko svaiga, tad kā var būt, ka ir jau 2011, bet tā izdota 2006-tajā" ?! tā tā dzīve aizskrien

Bērnībā man nepatika atkušņi janvārī, februāra sākumā - jo es zināju, ka tas vēl nav pa īstam, ka vēl būs -20 un ziema. Skaidrs, ka man miljons patika atkušņi martā, saulīte aprīlī un pirmās kastaņu lapas maijā. Kastaņi izsenis ir mani pirmie vasaras (maija) vēstneši

Tagad esam spļāviena attālumā no marta. esam spļāviena attālumā no īstajiem atkusņiem

Un vizbulīte uzvarēs ziemu =)

copyright By Steffe

Stefan Jansson

When I grow older

Tas bija tīri jaukii, jā, LMA Karnevāls

Orķestris spēlē ar spīdošām acīm

dzied ar mirdzošām sejām

un skatās uz savu Tomu kā tādi mazie

nu priecīgi (:

Tantēm gribas runāties - rau, autobusā nopļāpājos ar kundzīti par izglītību un dzīvi, un kā caur to izkulties (viņa runāja, es teicu "nu da, kaņešņa" )

savukārt Teikas (Lielvārdes/Brīvības ielu) Maxima ir maza un vienmēr piebāzta, grūti iepirkt pusdienas. Un ja pie kases runā muļķības, tad kasiere prasīs dokumentus (ak, RTU koju iemītnieki ar savām 8-toņām alus pudelēm katram)

un man ir garas kājas

tas padara sēdēšanu autobusā neērtu.

un kad ir skumji, kad ir grūti - vajag pačučēt

labs miedziņš ārstē sliktas domas

un vēlams, lai nesalst

Zig Zag - Man ir Silts

http://www.youtube.com/watch?v=QtqADo-D3mQ

Jūs, mani mūziķi, tas tik būtu interesanti jūs izjautāt un likt man pastāstīt kā jūs dzirdat, klausieties, izjūtat mūziku. gan savu, gan citu radīto. ko jūs klausieties, kuri toņi, sajūtas liek jums rezonēt?

Savā primitīvismā varu mēģināt tikai iztēloties kas virza Alvu Edisonu - tā vien šķiet, ka, gluži kā ir ar tiem mīļoto grupu ierakstiem - ja būsi pus gadu klausījies kādas dziesmas koncertierakstu, tad būs grūti pieņemt studijas ierakstu, jo liksies ka dziesmā trūkst kāda kļūda, kāds balss aizlūzums, kāds 11 000 liels Wemblija stadiona koris vai jebkas cits no pierastā.

Un jā, tad vai diriģentam ir līdzīgi? stāvot priekšā baudu rada novadīt savus instrumentus tā, lai skaņdarbs pašam šķistu pilnīgs, piesātināts ar visu vajadzīgo un neko lieku, lai tieši tajā brīdī, kad konkrētajam pūtienam vai vilcienam tur ir jābūt - tas tur arī būtu? un lai tad, kad vijolei ir jāpārkliedz bungu neiznīcināmā rīboņa - tad viņš rādīs Šturmes j-kundzei "skaļāaaak" ? un kad visiem jāsmaida un jādzied "lālāa lāaa" - tad notīs rakstīs muļķības un smaidiņus?

un tieši tas viss kopā radīs slapjos, pierei pielipušos matus un to endorfīnu vilni, kas dod spēku to visu darīt? un gluži kā tas mēdz būt ar pirmajām jaunajām labajām sajūtām - gluži kā pirmais patstāvīgais izbrauciens ar auto pēc tiesību nolikšanas vai kaut kas cits jauns un jauks - arī pirmais publiskais jaunā skaņdarba atskaņojums ir tas pats labākais?

sanāk, ka es laikam pateicu, ko es dzirdu mūzikā, ko es vēlos dzirdēt, ko man vajag dzirdēt. tagad atliek noskaidrot kā ir tiem, kuri no mūzikas saprot kaut ko vairāk par Pink Floyd populārāko albūmu izdošanas gadus un to, ka ir tādi do re mi fa sol la si un atkal do =))

God know I see you

ak, jūs, miera mūzikas fani (Foals - Spanish Sahara). ir ok. arī Ok Go nav ne vainas. roķīgāk, tas patīk. Un tie klipi. iespaidīgi, interesanti, fascinējoši, jā.

pabeidzis sesiju, uzsācis gripu

skatās Californication. jā, daudz sex stuff, bet seriāls ar dvēseli, tā nu šobrīd šķiet. rūdītajam filmu neskatītājam trīs dienu laikā tikt galā ar trīs sezonām - tas vien nozīmē, ka ir labs (:

arī man patīk miera mūzika

un mūzikā man patīk teksts. man nepatīk, ka var rakstīt mūziku un tad pievilkt klāt tekstu. kaut kā gribas otrādāk.

es nemāku novērtēt, kad kāds movie aktieris ir ļoti labs. man vajag ar kaut ko salīdzināt - nu ar kādu sliktu. Skatos seriālu un domāju - jā, Duhovnijs ir labs. un domāju - bet vai tik nav tā, ka man vienkārši patīk tēls? (Gluži kā tas varētu būt ar Dr.Hausu)

deguntiņš iekaisis no sņaukāšanās, actiņas līp ciet, grib žūžāt

arlabunakti, mans draugs

The Soundtrack Of Our Lives - Second Life Replay

lampas un zvaigznes lēnītēm dziest

pa logu veros sniegā, man ir mana svētdienas kafija un blakus patafons griež skaņas virpuļus.

iztēlojos zilus viļņus. no adatas aizskrien zils impulss. tas ir tik nepacietīgs, tas tik ļoti grib lidot (pieliecies pie adatas, dzirdēsi) vadi, shēmas, korpusi - visi piepildās ar zilo krāsu. un tad tā sasniedz savu kartona tramplīnu, lai ļautos lidojumam, lai izplatītu savu Berlīnes zilo visapkārt sev un man.

Es redzu nāk vīri pelēkos vadmalas svārkos. ir 1873. gads, dimd Rīga un pirmie dziedāšanas svētki ir sākušies.

nedēļas laikā divas reizes atgriezties pavasarī, tas ir tas, kas priecē janvārī.

sestdienas rīta saulīte prot apliekties ap saldo dūmu skursteni, lai iespīdētu mūsu virtuvē

un atkusnis spēj padarīt Rīgas ielas tik neslīdošas, tik slapjas. jā, tā ir pavasara elpa.

un pasaka kā Vizbulīte uzvarēja ziemu

bet citādi es esmu vīlies pieaugušajos.

pasaulē valda šausmas un miers

/Pērkons-Lampas un Zvaigznes.mp3/

Theres a starman waiting in the sky

tad, kad gribas rakstīt, bet nav ko, tad skan mūzika.

un ir tak daudz

nez, kas skan Tev

David Bowie - Starman