nepierastais ir valdzinošs.
pierasti - serenādes konfekte, nepierasti - serenādes lielkonfekte
pierasti - liels snikers, nepierasti - liela paka ar maziem snikeriem (un Bountyiem un Marsiem un MilkyWayiem)
krājkasīte beidzot bija pilna un nu manās mājās skan plates. izteikts budžeta pirkums, labs firmas lētā gala iekārta, bet tomēr liels prieks. jo tagad man skan O Sole Mio un mazi sprakšķīši. skaisti =) bet vispār ļoti žēl, ka šī plate ir ilgus gadus slikti uzglabāta, jo Ave Maria nevar normāli noklausīties. Manuprāt tieši šis skaņdarbs ir tas, kas jāklausās no patafona. nu nekas, izveidošu specializēto plašu krājkasīti un pēc laika man būs savs Ave Maria kvalitatīvs ieraksts =)
un ir dik savāda/sireāla sajūta, kad no skandām atskan ABBA ar "I Have a Dream"
un atkal paliek žēl, ka plate ir saskrāpēta un skaņa nepārāk laba.
un tā ar gandrīz visu mājās esošo CCCP laiku kolekciju. Arī Nora tagad dzied ar pārrāvumiem.. Bet ir liels prieks atrast kaut ko foršu un salīdzinoši labi saglabājušos.
Matīsam ļoti nāk miegs, bet tomēr vēl gulēt neiet. tomēr tulīt ies.
ko no viņa var saprast? neko.
bet pašam Matīsam ir eksistenciālās pārdomas:
a) par to pašu, ko domā gan Toms, gan Ieva (par to, kā būt)
b) par to, ka iet gadi un iet cilvēki. tos, kuri ikdienā bija aktuāli pirms 5 un vairāk gadiem, tagad skypā knapi atpazīstu (t.i. knapi atceros uzvārdu)
vēl Matīsam ir problēmas ar sms un draugiem.lv vēstuļu rakstīšanu. agrāk tās lietas gāja daudz vieglāk un ātrāk. laikam biju pusaudzis un tagad vairs neesmu.
katrā ziņā tīnis vairs neesmu.
un nedauz dusmas par rīgas luksaforiem, kuri gandrīz vienmēr ir sarkani. un nedaudz prieks par policistu "tikai vadītāja apliecību, lūdzu. Matīss, alkahols šodien nav lietots? (nē!) Laimīgu ceļu!"
lūk, tā nu es te rakstu.
plate griežas, Bītli dzied (paldies, draudzenīt)
iedūrās spilgta atmiņa
(fascinē, cik daudz cilvēka prāts var atcerēties, ja tiek sadzirdēts, sajusts, saredzēts īstais atslēgas vārds. notikumi, kuri vispār nav figurējuši prātiņā pēkšņi var uzplaiksnīt visai spoži)
Per Aspera Ad Astra
yeah, I wanna know, have you ever seen the rain?
ir jauki piektdienas rītā iet uz tramvaju un pavērot pretī nākošo tēti ar sākumskolas vecāko klašu vecuma meitiņu. tētis ādas jakā, gariem matiem, bārdu, Skyforger kreklu un mazu rakari krāsainās drēbītēs pie rokas. un tik ļoti smaidīgs un priecīgs. tad viņiem bija pienācis laiks šķirties - mazais uz skolu, paps - nezinu kur. bet es paguvu vēl nopriecāties par tēta ūber labvēlīgo skatienu, kad šis pārliecinājās, ka meitiņa veiksmīgi šķērso ielu un nozūd skolas virzienā. jauki :)
ir jauki ieraudzīt savā priekšā to pēc kā esi tiecies jau pusotru mēnesi. ir jauki satikt Miku, kuru plāno satikt jau trīs mēnešus. burvīgā kompānijā braukt uz Āgenskalna Priedēm, iet romantiski vēsā pastaigā pusdivos naktī kopā ar skuķīti, nesteidzīgs sestdienas rīts, kafija pieturā, grāmata autobusā, iztīrīt mašīnu un pastrādāt mājās. braukt.
un vismiljons jauki ir satikt savus vidusskolas biedrus, ai, ku tas ir jauki. sēdēt kā milzu ģimenei ap vakariņu galdu, krāmēt uz blakus šķīvjiem kartupeļus, censties pārliecināt skolotāju, ka visiem šķīvji un krūzes pietiek, kopā atcerēties vecos laikus, pārspriest jaunos, apcerēt turpmākos. iztrakoties ar puišiem, parunāties ar tiem, kurus satikt tikpat kā vairs nesanāk, priecāties par gaidāmo skolas salidojmu, aprunāt jaunumus vecajā skolā, apsmiet citam citu, samīļot vienam otru, sasegt, uztaisīt kafiju, smieties smieties smieties, ielocīt riteni bagāžniekā un draudziņus aizvest pa mājām. justies laimīgam, ka dzīvē bijuši tie trīs vidusskolas gadi kopā ar viņiem. pārgurušam atgriezties mājās, pa ceļam priecājoties ar skaistajiem ceļiem ar labo segumu un krāsainajām koku lapām gar malām, atļauties, ka pasprūk fuj_pē_kaka_šitādus_vārdus_lietot_Matīss, kad uzreiz aiz ceļa līkuma tam pārskrien lapsa ar miljons kuplu asti.
kas ar to iet kopā?
The Beatles - Let it be
Kino - Packa Cigareti ( Кино - Пачка Сигарет )
Extreme - More Than Words
The Who - Who are you
Creedence - Have You Ever Seen the Rain
un arī http://www.youtube.com/watch?v=lpGPBpt4DPQ
(jo ideāli piemērota, lai dauzītos ar galda tenisa raketēm, bumbiņām un biljarda bumbām)
un rudens!!
tāda migla, ka ātrāk par 40 km/h nemaz nemēģini, pirmo reizi ieslēdz pakaļējo miglas lukturi un centies pamanīt, kur vispār ir tā autobusa pietura.
un tās lapas un tās lapsas. "auksts, bet saulains" tipa laiks, kritušo lapu smarža, tēja, mūzika un cilvēki.
atceries, Matīss
tas viss šobrīt Tev liek domāt, ka dzīves jēga ir atrasta un tepat blakus vienmēr ir bijusi.
cheers ezīši =)
did it my way
Lāaāaabvāaakāaarr, Latvijāa!
Tas jau vairs nav pareizi, ja rakstot youtubes meklētājā KISS piedāvājumi ir Džastins Bībērs, nevis rocka klasiķi KISS. nu nekas, tie, kas gribēs, atradīs, pārējie nav pelnījuši klausīties kā "esmu dzimis, lai tevi mīlētu" un "tu būsi vecmeita, meitiņ, līdz atradīsi savu vīrieti"
ak, šie dziļdomīgie teksti =)
un tomēr no angļu valodas daudzi vārdi ir nepārtulkojami, piemēram orģināli taču skan "You'll be a hard luck woman, baby, till you find your man"
un kā gan man tulkot "baby" ?
KISS mūzikai ir savs īpašais, soft rock skanējums. gluži kā tai grupai Smokie. man patīk tas skanējums. viņam ir tāds 1975-1985 gadu amerikas esencīgums.
un man patīk KISS pirmatnējās ģitāras. Tā ir laba mūzika, kas vēsturē atstājusi savu pēdu.
Kalendāra lietotājiem zināms, ka man bija vārdadiena.
tāda iemesla dēļ es pēdējās dienas pārtieku no saldumiem, aha. traki, vispār. šodien sāka sāpēt zobs (pietam - ēdot pelmeņus, haha)
vēl viens labums no vārdadienas ir jauna krūze. lai cik tā arī nebūtu dīvaina dāvana - šoreiz man tā ļoti patīk, jo tā ir smuka krūze. un ieņems vietu savu laiku nokalpojušā Marlboro krūzē, kuru man uzdāvināja pirms miljons gadiem, vārda dienā. Ja reiz es nesmēķēju, tad labāk dzeršu no vienkāršas, brūnas krūzes. bez kovboja.
Iepriekšējās darba nedēļas beigās jutos slimiņš un tāpēc nobastoju 5-dienu.
sanāca tā, ka 5-dien jutos ļoti labi - tāpēc bija sirdsapziņas pārmetumi. bet man domāt, ka labāk vienu dienu padzīvot mājās, nevis novārdzinātam organismam saķert kādu nelāgu vīru-su
starpcitu brīvu sev paņēmu arī trešdienu. tas beidzās ar to, ka domātās mācīšanās vietā visu dienu lasiju Mario Pjuzo - Krustēvu. tas nekas, ka esmu redzējis filmu un izlasijis grāmatu gan latviski gan angliski. man vienalga bija ļoti interesanti to lasīt atkal. laba literatūra.
/šobrīd manā tējā ir par daudz protonu. citronu vainoju, jo piparmētra tā nevarētu būt/
rudens mani pārsteidza ar strauji tumšajiem vakariem. nebija gaidījis šādu īpašību šis puisis. bet tāpat man tas liekas jauki, nezinu kāpēc. tik vien gribētos spotu rīgas centrā.
mēneša plānā - zelta rudens Siguldā. esmu jau pietiekoši sens, lai beidzot apmeklētu to vietu. tāpat kā pavasarī beidzot jānotēmē uz zied Ievas Siguldā. (jāatzīst, ka šie divi teikumi ir dikti izdevies mārketinga triks no Sigulda novada domes. dikti pārsit vienotību un cieti!)
šim vakaram nedaudz skolu lietu, cerams laicīgs miegs.
manī ir liela interese par to, ko studēju un liela nepārliecinātība par to, kāpēc to studēju.
un ai dies, aizmirsu ka virsraksts un ieteiktā dziesma trūkst
(amizanti, ka pats laikam nekad nenoklausos to dziesmu, ko cilvēki iesaka savos dienasgrāmatu ierakstos)
un vēl viena ātrā doma arī iešāvās:
noskatos šo tiešām gaumīgo video klipu
http://www.youtube.com/watch?v=eYSbUOoq4Vg
un aizdomājos par to, ka mūsdienās tie klipi daudzi ir tik piesātināti ar skuķiem, seksu un laupīšanām, ka vispār nekāda prieka tos skatīties. tāds prastums.
un nu es ielipu Nina Simone un Nancy Sinatra un atcerējos, ka esmu miljons aizmiris par to, ko jau vasarā gribēju
www.donors.lv
un šis vakars ir ar mūziku, kas bija pirms
lai iet Frank Sinatra - My Way
35/90
Tas jau vairs nav pareizi, ja rakstot youtubes meklētājā KISS piedāvājumi ir Džastins Bībērs, nevis rocka klasiķi KISS. nu nekas, tie, kas gribēs, atradīs, pārējie nav pelnījuši klausīties kā "esmu dzimis, lai tevi mīlētu" un "tu būsi vecmeita, meitiņ, līdz atradīsi savu vīrieti"
ak, šie dziļdomīgie teksti =)
un tomēr no angļu valodas daudzi vārdi ir nepārtulkojami, piemēram orģināli taču skan "You'll be a hard luck woman, baby, till you find your man"
un kā gan man tulkot "baby" ?
KISS mūzikai ir savs īpašais, soft rock skanējums. gluži kā tai grupai Smokie. man patīk tas skanējums. viņam ir tāds 1975-1985 gadu amerikas esencīgums.
un man patīk KISS pirmatnējās ģitāras. Tā ir laba mūzika, kas vēsturē atstājusi savu pēdu.
Kalendāra lietotājiem zināms, ka man bija vārdadiena.
tāda iemesla dēļ es pēdējās dienas pārtieku no saldumiem, aha. traki, vispār. šodien sāka sāpēt zobs (pietam - ēdot pelmeņus, haha)
vēl viens labums no vārdadienas ir jauna krūze. lai cik tā arī nebūtu dīvaina dāvana - šoreiz man tā ļoti patīk, jo tā ir smuka krūze. un ieņems vietu savu laiku nokalpojušā Marlboro krūzē, kuru man uzdāvināja pirms miljons gadiem, vārda dienā. Ja reiz es nesmēķēju, tad labāk dzeršu no vienkāršas, brūnas krūzes. bez kovboja.
Iepriekšējās darba nedēļas beigās jutos slimiņš un tāpēc nobastoju 5-dienu.
sanāca tā, ka 5-dien jutos ļoti labi - tāpēc bija sirdsapziņas pārmetumi. bet man domāt, ka labāk vienu dienu padzīvot mājās, nevis novārdzinātam organismam saķert kādu nelāgu vīru-su
starpcitu brīvu sev paņēmu arī trešdienu. tas beidzās ar to, ka domātās mācīšanās vietā visu dienu lasiju Mario Pjuzo - Krustēvu. tas nekas, ka esmu redzējis filmu un izlasijis grāmatu gan latviski gan angliski. man vienalga bija ļoti interesanti to lasīt atkal. laba literatūra.
/šobrīd manā tējā ir par daudz protonu. citronu vainoju, jo piparmētra tā nevarētu būt/
rudens mani pārsteidza ar strauji tumšajiem vakariem. nebija gaidījis šādu īpašību šis puisis. bet tāpat man tas liekas jauki, nezinu kāpēc. tik vien gribētos spotu rīgas centrā.
mēneša plānā - zelta rudens Siguldā. esmu jau pietiekoši sens, lai beidzot apmeklētu to vietu. tāpat kā pavasarī beidzot jānotēmē uz zied Ievas Siguldā. (jāatzīst, ka šie divi teikumi ir dikti izdevies mārketinga triks no Sigulda novada domes. dikti pārsit vienotību un cieti!)
šim vakaram nedaudz skolu lietu, cerams laicīgs miegs.
manī ir liela interese par to, ko studēju un liela nepārliecinātība par to, kāpēc to studēju.
un ai dies, aizmirsu ka virsraksts un ieteiktā dziesma trūkst
(amizanti, ka pats laikam nekad nenoklausos to dziesmu, ko cilvēki iesaka savos dienasgrāmatu ierakstos)
un vēl viena ātrā doma arī iešāvās:
noskatos šo tiešām gaumīgo video klipu
http://www.youtube.com/watch?v=eYSbUOoq4Vg
un aizdomājos par to, ka mūsdienās tie klipi daudzi ir tik piesātināti ar skuķiem, seksu un laupīšanām, ka vispār nekāda prieka tos skatīties. tāds prastums.
un nu es ielipu Nina Simone un Nancy Sinatra un atcerējos, ka esmu miljons aizmiris par to, ko jau vasarā gribēju
www.donors.lv
un šis vakars ir ar mūziku, kas bija pirms
lai iet Frank Sinatra - My Way
35/90
Do me a favor, son, won't you stay and keep Anna Lee company?
Un te nu ir septembris. man nav nekādu iebildumu, arī septembris ir forši. skola man neriebjās un rudens ir smuki, tik tas, ka auksti. Tomēr atceroties +33 arī pret aukstumu vairs nav iebildumi. Par otrāstāvazaļoistabu runājot ir tā, ka vasarā iet grūtāk ar rakstīšanu, jo ir daudz citu jauku izklaižu. Bet es eju pa ielu un domāju par to, kas jāraksta. un tad es to aizmirstu, tā nu tas ir. Viens piemērs - cepos par to, ka tie apķēpājumi uz tiltu balstiem, māju sienām, elektrības kastēm u.t.t. NAV māksla. man galīgi nepatīk, ka to ķēpājumu ir tik daudz, nu fuj fuj fuj!
nu pat atsāksies (šobrīd, kad pabeidzu agrāk iesākto ierakstu, jau ir atsākušās) skolas dienas - agra celšanās, ceļošana uz pilsētu, miegošanās, kafijošana starpbrīžos (ai jel cik daudz naudas esmu atstājis tajā kafejnīcā, trakiii)
Augustā biju nedaudz sailgojies pēc tā visa, bet tagad, kad esmu samiegojies - nāca atklāsme, ka mācības nebūs dikti īzij - tāpēc nedaudz pārgāja gribēšana uz to skolu, džīz.
un pēc 11 dienām erasmusā brauks Māra, tā pati jobe, kura dažkārt te tiek pieminēta. uz Itāliju, ziniet. eh, man vēljoprojām stress, ka viņa tur ieprecēsies (tas, starpcitu, būtu liels zaudējums Latvijai) lai nu kā - erasmus tomēr diezgan forši.
vēl augustā esmu iekāpis nedaudz pieaugušākā dzīvē. un tieši tādi iekāpieni liek pārdomāt savu nākotni un nesaprast - kā būt. un tad vēl kāds neapzinoties izmet kādu frāzi, kura vispār jauc galvu. nesapraaast.
/beigu beigās skatiens un domas aizklīda pie jautājuma, vai tad es māku dzīvot. domājams, ka vēljoprojām mācos, bet progress noteikti ir manāms. labi/
bet skaidrs ir viens, ka jābauda vidusskola un bakalaurs - tie ir sasodīti labi gadi jautrībai.
un es varētu turpināt skatīties punktā un domāt, ko darīt ar dzīvi (pietam tā daram mēs daudzi - šodien dzirdēju divus kolēģus runājam par to un tāpat zināms, ka arī dažiem citiem visādas domas prātā šaudās.)
man patīk zināt, ka daži mani lasa (zināmais skaits varētu būt 5 - un tas ir tā jauki. pilnīgi ar sevi ir nedaudz garlaicīgi, savukārt tāda maza auditorija neuzliek "man kaunīgi tik daudz cilvēkiem teikt, ka man patīk urbināt degunu" sajūtu. tāpēc ir forši.)
šodien man jums lūgums pamācīties rockmūzikas klasiku
proti grupa, kura varbūt nemaz nav tik zināma, bet ir ļooooti nozīmīga (gluži kā Bahs, haha)
Black Sabbath ar dziesmu Black Sabbath (no albūma Black Sabbath)
proti ar to savu ceļu sāka Ozijs un ar to savu ceļu sāka smagais rocks. bītli izbeidzās un sākās šie (man miljons patīk bītli)
šī pieminētā dziesma ir ar izteikti apokaliptisku noskaņu, muzikāli ļoti vienkārša, bet noskaņu rada drūmidrūmo. tie ir laiki, kad smagā mūzika vēl neatgādināja gaļas cehu (ja nu vienīgi tik daudz, ka kāds mūziķis tur varbūt strādāja)
(un Zane Bomi, piedod, bet headbagošana man liekas muļķīga)
tā lūk
uzlieciet to dziesmu sev nu, tā teikt, pārmaiņas pēc. un pagrieziet nost basu, lai kaimiņu istabai netraucētu.
tā nu es šovakar teikšu - miers.
The Band - Tears of Rage ir miera mūzika.
savukārt virsrakstam ir dziesma, kura ir bijusi jau cita ieraksta virsrakstā
tāpēc, ka man patīk
šoreiz tas atsaucas šādi - esiet tik jauki un sastādiet kompāniju kādam, kurš ir acīmredzami sabijies un viens jaunā pasaulē. lai nebūtu kā džims morisons teica - "People are strange when you're a stranger Faces look ugly when you're alone"
un labu veselību skudrām =))
nu pat atsāksies (šobrīd, kad pabeidzu agrāk iesākto ierakstu, jau ir atsākušās) skolas dienas - agra celšanās, ceļošana uz pilsētu, miegošanās, kafijošana starpbrīžos (ai jel cik daudz naudas esmu atstājis tajā kafejnīcā, trakiii)
Augustā biju nedaudz sailgojies pēc tā visa, bet tagad, kad esmu samiegojies - nāca atklāsme, ka mācības nebūs dikti īzij - tāpēc nedaudz pārgāja gribēšana uz to skolu, džīz.
un pēc 11 dienām erasmusā brauks Māra, tā pati jobe, kura dažkārt te tiek pieminēta. uz Itāliju, ziniet. eh, man vēljoprojām stress, ka viņa tur ieprecēsies (tas, starpcitu, būtu liels zaudējums Latvijai) lai nu kā - erasmus tomēr diezgan forši.
vēl augustā esmu iekāpis nedaudz pieaugušākā dzīvē. un tieši tādi iekāpieni liek pārdomāt savu nākotni un nesaprast - kā būt. un tad vēl kāds neapzinoties izmet kādu frāzi, kura vispār jauc galvu. nesapraaast.
/beigu beigās skatiens un domas aizklīda pie jautājuma, vai tad es māku dzīvot. domājams, ka vēljoprojām mācos, bet progress noteikti ir manāms. labi/
bet skaidrs ir viens, ka jābauda vidusskola un bakalaurs - tie ir sasodīti labi gadi jautrībai.
un es varētu turpināt skatīties punktā un domāt, ko darīt ar dzīvi (pietam tā daram mēs daudzi - šodien dzirdēju divus kolēģus runājam par to un tāpat zināms, ka arī dažiem citiem visādas domas prātā šaudās.)
man patīk zināt, ka daži mani lasa (zināmais skaits varētu būt 5 - un tas ir tā jauki. pilnīgi ar sevi ir nedaudz garlaicīgi, savukārt tāda maza auditorija neuzliek "man kaunīgi tik daudz cilvēkiem teikt, ka man patīk urbināt degunu" sajūtu. tāpēc ir forši.)
šodien man jums lūgums pamācīties rockmūzikas klasiku
proti grupa, kura varbūt nemaz nav tik zināma, bet ir ļooooti nozīmīga (gluži kā Bahs, haha)
Black Sabbath ar dziesmu Black Sabbath (no albūma Black Sabbath)
proti ar to savu ceļu sāka Ozijs un ar to savu ceļu sāka smagais rocks. bītli izbeidzās un sākās šie (man miljons patīk bītli)
šī pieminētā dziesma ir ar izteikti apokaliptisku noskaņu, muzikāli ļoti vienkārša, bet noskaņu rada drūmidrūmo. tie ir laiki, kad smagā mūzika vēl neatgādināja gaļas cehu (ja nu vienīgi tik daudz, ka kāds mūziķis tur varbūt strādāja)
(un Zane Bomi, piedod, bet headbagošana man liekas muļķīga)
tā lūk
uzlieciet to dziesmu sev nu, tā teikt, pārmaiņas pēc. un pagrieziet nost basu, lai kaimiņu istabai netraucētu.
tā nu es šovakar teikšu - miers.
The Band - Tears of Rage ir miera mūzika.
savukārt virsrakstam ir dziesma, kura ir bijusi jau cita ieraksta virsrakstā
tāpēc, ka man patīk
šoreiz tas atsaucas šādi - esiet tik jauki un sastādiet kompāniju kādam, kurš ir acīmredzami sabijies un viens jaunā pasaulē. lai nebūtu kā džims morisons teica - "People are strange when you're a stranger Faces look ugly when you're alone"
un labu veselību skudrām =))
always look on the bright side of life jeb - tu man virsū negāzies
11:15 es piezvanīju Jurģim. ar to arī viss sākās.
11:40 jau bijām gandrīz pilnā sastāvā izejas punktā.
" Santa un Barbara " -- dzērieni, arbūza puse un saulespuķu sēklu pakas.
Jurģis centās sarunāt maisiņu uz veikala rēķina, bet, cik atceros, neizdevās (lai gan - vai tik nebija tā, ka mazo maisiņu tomēr izdevās?)
lai nu kā - iepirkuši pārtiku bijām gatavi sēsties autiņā un šauties uz Vecmilgrāvi.
mūsu ekipējumā bija jau minētās pārtikas preces, zīmulis, papīrs, daži maisiņi, improvizēta makšķere, divi mob. telefoni un vēl šis tas. savukārt mērķis bija ģeoslēpnis. Vispār sanāca makten interesants pasākums, ļoti daudz airēšana, cīnīšanās ar dubļu ezeru (Matīss izkāpa no laivas, lai pievilktu krastā, bet beigu beigās iestiga dubļos/dūņās līdz augšstilbiem. palīdzēja airi un draugi. bet bija ļoti jautri. notikums notika punktā 3. līdz tam bija punkts 1 - sākumvieta un punkts 2 - arbūza apēšanas vieta.)
Punkts 4 ievērojams ar manu pirmo ģeoslēpni (atrast), punkts 5 ievērojams ar brišanu pa drausmīgiem brikšņiem un nātrēm, reti pretīgā smakā. pēc tam nāk crazy crazy bailes no gulbju tēviņa punktā 6 - redz tur bija šaura šaura vietiņa, tēviņš bija liels liels un viņam fonā bija mātīte mātīte un 6 sīkie. četri jaunieši (mēs) bijām sabijušies =)
Punkts 7 tad nu bija laivas izcelšanās vieta. nedaudz paiešanās ar kājām un - esam klāt pie Daugavas. parādījušies viļņi un kuģi, bija bailīgi - un punkts 8 ir vieta, kur stāvējām un "palaidām garām" Tallink prāmi un vēl kaut kādu kuģi. Neskaitot miljons grūto airējienu pāri Daugavai - tālāk viss ritēja kā pa dieziņu un punktā 9 atkal izcēlāmies krastā, galīgi saguruši, bet priecīgi. Tālākais vakars beidzās manā rezidencē, ar aliņiem un gaļu un 7 gudriem puišiem, kuri sprieda par zinātni, "atomu koordinātu pierakstīšanu, lai aprēķinātu nākotni" un citām muļķībām.
(ak, vai es pieminēju, ka Vecmilgrāvī bija jauka makšķernieku veikala pārdevēja, kura mums uzdāvināja āķi ar vārdiem "man patīk jūsu cirks" ? )
Lai nu kā - tas bija viens no krutajiem mēneša piedzīvojumiem.
tālāk sekoja (nesecībā) bolderāja, klases ballīt, ballīte vecrīgā līdz rītam, daži geokeči (tagad mani tas interesē), riteņošana rajonā, draudziņi ciemos, aizriteņošana līdz centram, Carnikavā braukšana, peldēšanās aukstā, bet viļņotā jūrā, ķitelīša uzvilkšana pēc 2 mēnešu pauzes, biezās segas atvietošana kuvērī, mašīnītes salabināšana, darbiņi mājās, ciemošanās un citronkūkas ēšana, labs garstāvoklis, slikts garstāvoklis, jauki vakari un čipsi ar DIPI mērcīti, rutināšana un rutināšanās segā, jautras sms, gudras un netik gudras sarunas, filmas, galda spēles un tā tālāk. (ak jā - vēl viena Daugavas šķērsošana - šoreiz ~0.5 km zem Rīgas Hesa)
piezīme - šodien uz Rīgas ceļiem ir jūtams pilnmēness (arī nedaudz manā prātā, jo kaut kā neizdomāju līdz galam maršrutu - tāpēc pamatīgi sēdēju sastrēgumos, kaut gan zinu, ka būtu varējis tos ātri apbraukt). bet tas pilnmēness uz ceļiem - nu miljons daudz mašīnas un tā.
piezīme II - man nepatīk, ka rakstot bloga ziņas man netiek piedāvāta iespēja tekstu nolīdzināt gar abām malām. man tā patiktu darīt.
jūtu kā nāk miegs, bet čučēt iet negribās, jo šim vakaram paliek dažu iekavētu vēstuļu atbildēšana, dažu blogu palasīšana, geokečinga papētīšana un tējas dzeršana. šad tad tieši prasās šādus vakarus.
dziesma ne no virsraksta, bet no winampa:
Amen Corner - If Paradise Is Half As Nice
ja esi samīlējies, ieķēries, uzķēries, sadraudzējies vai jebkā savādāk esi gatavs teikt, ka kāds Tev ir svarīgs.
un starpcitu - man ir superīga skudra =)
11:40 jau bijām gandrīz pilnā sastāvā izejas punktā.
" Santa un Barbara " -- dzērieni, arbūza puse un saulespuķu sēklu pakas.
Jurģis centās sarunāt maisiņu uz veikala rēķina, bet, cik atceros, neizdevās (lai gan - vai tik nebija tā, ka mazo maisiņu tomēr izdevās?)
lai nu kā - iepirkuši pārtiku bijām gatavi sēsties autiņā un šauties uz Vecmilgrāvi.
mūsu ekipējumā bija jau minētās pārtikas preces, zīmulis, papīrs, daži maisiņi, improvizēta makšķere, divi mob. telefoni un vēl šis tas. savukārt mērķis bija ģeoslēpnis. Vispār sanāca makten interesants pasākums, ļoti daudz airēšana, cīnīšanās ar dubļu ezeru (Matīss izkāpa no laivas, lai pievilktu krastā, bet beigu beigās iestiga dubļos/dūņās līdz augšstilbiem. palīdzēja airi un draugi. bet bija ļoti jautri. notikums notika punktā 3. līdz tam bija punkts 1 - sākumvieta un punkts 2 - arbūza apēšanas vieta.)
Punkts 4 ievērojams ar manu pirmo ģeoslēpni (atrast), punkts 5 ievērojams ar brišanu pa drausmīgiem brikšņiem un nātrēm, reti pretīgā smakā. pēc tam nāk crazy crazy bailes no gulbju tēviņa punktā 6 - redz tur bija šaura šaura vietiņa, tēviņš bija liels liels un viņam fonā bija mātīte mātīte un 6 sīkie. četri jaunieši (mēs) bijām sabijušies =)
Punkts 7 tad nu bija laivas izcelšanās vieta. nedaudz paiešanās ar kājām un - esam klāt pie Daugavas. parādījušies viļņi un kuģi, bija bailīgi - un punkts 8 ir vieta, kur stāvējām un "palaidām garām" Tallink prāmi un vēl kaut kādu kuģi. Neskaitot miljons grūto airējienu pāri Daugavai - tālāk viss ritēja kā pa dieziņu un punktā 9 atkal izcēlāmies krastā, galīgi saguruši, bet priecīgi. Tālākais vakars beidzās manā rezidencē, ar aliņiem un gaļu un 7 gudriem puišiem, kuri sprieda par zinātni, "atomu koordinātu pierakstīšanu, lai aprēķinātu nākotni" un citām muļķībām.
(ak, vai es pieminēju, ka Vecmilgrāvī bija jauka makšķernieku veikala pārdevēja, kura mums uzdāvināja āķi ar vārdiem "man patīk jūsu cirks" ? )
Lai nu kā - tas bija viens no krutajiem mēneša piedzīvojumiem.
tālāk sekoja (nesecībā) bolderāja, klases ballīt, ballīte vecrīgā līdz rītam, daži geokeči (tagad mani tas interesē), riteņošana rajonā, draudziņi ciemos, aizriteņošana līdz centram, Carnikavā braukšana, peldēšanās aukstā, bet viļņotā jūrā, ķitelīša uzvilkšana pēc 2 mēnešu pauzes, biezās segas atvietošana kuvērī, mašīnītes salabināšana, darbiņi mājās, ciemošanās un citronkūkas ēšana, labs garstāvoklis, slikts garstāvoklis, jauki vakari un čipsi ar DIPI mērcīti, rutināšana un rutināšanās segā, jautras sms, gudras un netik gudras sarunas, filmas, galda spēles un tā tālāk. (ak jā - vēl viena Daugavas šķērsošana - šoreiz ~0.5 km zem Rīgas Hesa)
piezīme - šodien uz Rīgas ceļiem ir jūtams pilnmēness (arī nedaudz manā prātā, jo kaut kā neizdomāju līdz galam maršrutu - tāpēc pamatīgi sēdēju sastrēgumos, kaut gan zinu, ka būtu varējis tos ātri apbraukt). bet tas pilnmēness uz ceļiem - nu miljons daudz mašīnas un tā.
piezīme II - man nepatīk, ka rakstot bloga ziņas man netiek piedāvāta iespēja tekstu nolīdzināt gar abām malām. man tā patiktu darīt.
jūtu kā nāk miegs, bet čučēt iet negribās, jo šim vakaram paliek dažu iekavētu vēstuļu atbildēšana, dažu blogu palasīšana, geokečinga papētīšana un tējas dzeršana. šad tad tieši prasās šādus vakarus.
dziesma ne no virsraksta, bet no winampa:
Amen Corner - If Paradise Is Half As Nice
ja esi samīlējies, ieķēries, uzķēries, sadraudzējies vai jebkā savādāk esi gatavs teikt, ka kāds Tev ir svarīgs.
un starpcitu - man ir superīga skudra =)
Just nod if you can hear me
šī nakts ir ļoti Pink Floyd.
/Marooned.mp3/
Rejs Bredberijs - Pieneņu Vīns
un izlasiet, jo tas ir tā vērts =)
uuun nu galīgi nepatīk, ka tik ļoti ātri aizmirstu izlasīto grāmatās. kaut kā skumīgi, tomēr ceru - gan jau kaut kur un kaut kas zemapziņā ieķeras.
šovakar negribas rakstīt ikdienišķas lietas/piedzīvojumus
un jāsaka, ka miedziņš tiktiešām arī nāk.
tā kā - atā :)
/Marooned.mp3/
- nogrimst, lai ietītos zirnekļu tīmekļos un visbeidzot sabruktu pīšļos, kā sabrūk altāris ugunsgrēkā, ko ziliem zibeņiem iededzis negaiss, fotogrāfēdams dabas triumfu.
- kad tu, cilvēks, rocies pa dārzu, tad ir īstais laiks pafilozofēt. Neviens nezina, ko tu domā, neviens nenojauš, neviens nepārmet, un tu esi Platons starp peonijām, Sokrāts, kas audzē savu velnarutku. vīrs, kurš pār muguru stiepj mēslu maišeli, ir līdzīgs atlantam, kas uz pleciem tur zemeslodi.
Rejs Bredberijs - Pieneņu Vīns
un izlasiet, jo tas ir tā vērts =)
uuun nu galīgi nepatīk, ka tik ļoti ātri aizmirstu izlasīto grāmatās. kaut kā skumīgi, tomēr ceru - gan jau kaut kur un kaut kas zemapziņā ieķeras.
šovakar negribas rakstīt ikdienišķas lietas/piedzīvojumus
un jāsaka, ka miedziņš tiktiešām arī nāk.
tā kā - atā :)
jo nejau katram ir brīnīties ļauts
Zane Bomi, šitā pēķšņi paziņot par blogošanas pauzēšanu nav stils, itnemaz, nē nē, (nope) /no bears for you today, mister!/
vasara pilnos apgriezienos, tiktiešām ārā ir ļoti silts un, jāsaka - arī diezgan grūti izturams. bet ja izdodas vienu reizi dienā papeldēt - tad ir dauuudz vieglāk. ūdens vide ir diezgan patīkama vide. tikai atcerieties, ka lekt uz galvas nav labi, nedariet tā.
uzraku vafeļu pannu, salaboju barošanas bloku, atradu vafeļu recepti un - es māku cept vafeles. tas ir velviens saldaisēdiens manā biogrāfijā. es īsti nemāku gatavot visādus cūkas cepešus etc., bet saldumi gan šad tad sanāk ok.
un ir izveidots algoritms - cik ilgi cept vafeli?
(algoritms strādā sākot no otrās vafeles):
atveram pannu, noņemam gatavo vafeli, uzlejam jauno mīklu, aizveram vāku
tad satinam gatavo vafeli tūtiņā, uzliekam pa virsu lāpstiņu, lai sacietējot saglabā formu
pēc tam paņem nokia telefonu, atver hronametru (praktiski tam ir jābūt jau atvērtam un palaistam. tad tas jāaptur, jāspiež "atstatīt" un tad atkal jāsāk laika uzņemšana. pēc 1 min vafele 100% ir gatava, var pat jau pēc 40 sec. vai pat mazāk ņemt ārā - atkarīgs no tā, cik brūnīgas vafelītes gribas)
šovakar ir uber jauki - sēdēt ārā, rakstīt blogā, skypā, draugos un just patīkamu vēsumu (salīdzinot ar karstumu pa dienu) vai citiem vārdiem - siltumu (salīdzinot ar aukstumu pa ziemu). /tomēr tagad ir tā, ka esmu ievācies atpakaļ istabā un svīstu kā cūka (tikko sabojāju visu seksīgo iespaidu par sevi, kurš jums noteikti bija radies, eh, bet patiesībai acīs jāskatās) /
rīt ož pēc vasarošanas pie Māras, 5-dien ož pēc pōzītīvus. kas pēc tam - es nezinu, nākamais mērķis vēl nav uzstādīts. vispār tas ir diezgan nepierasti, esmu radis dzīvot - gaidot kādu datumu, piem. pōzītīvus, eksāmenu, ceļojumu, ballīti etc.
visbeidzot:
+ izlasīju Nameja Gredzenu un Sidharta
+ dusmojos uz odiem (un izmantoju a)dvieli b)kreklu c)dūri d)putekļsūcēju cīņā ar tiem)
+ piefiksēju, ka draugos man jau 50 vēstuļu garumā ir sarakste ar Tomu zem virsraksta "asinis"
+ savās domās mēdzu runāt diezgan rupji
+ sestdiena tika pavadīta vienkārši lieliski un - līdz pat svētdienas rītamu, jā, man patika tiktiešām. ballīte tepat, rajonā, 2x
un ir jauki, ja var orientēties nepazīstamā apvidū pēc draugu smiekliem kaut kur tumšumā =)
+ rādās, ka es rakstīšu grāmatu, hahah (smejoša_sejiņa)
dziesma - no filmas It Might Get Loud (rekomendēju)
/dziesmu filmā izpildīja, bet senāks variants ir The Band albūms - Music BFrom The Big Pink/
http://www.youtube.com/watch?v=TbdfoeAP1LM
Toms šo šovakar jau saņēma. man tā dziesma patīk =)
plakāts - no Dāvida un ekonomiskās braukšanas:
pasmaidi, H-COOH =)
[virsrakstam - Rūsa]
vasara pilnos apgriezienos, tiktiešām ārā ir ļoti silts un, jāsaka - arī diezgan grūti izturams. bet ja izdodas vienu reizi dienā papeldēt - tad ir dauuudz vieglāk. ūdens vide ir diezgan patīkama vide. tikai atcerieties, ka lekt uz galvas nav labi, nedariet tā.
uzraku vafeļu pannu, salaboju barošanas bloku, atradu vafeļu recepti un - es māku cept vafeles. tas ir velviens saldaisēdiens manā biogrāfijā. es īsti nemāku gatavot visādus cūkas cepešus etc., bet saldumi gan šad tad sanāk ok.
un ir izveidots algoritms - cik ilgi cept vafeli?
(algoritms strādā sākot no otrās vafeles):
atveram pannu, noņemam gatavo vafeli, uzlejam jauno mīklu, aizveram vāku
tad satinam gatavo vafeli tūtiņā, uzliekam pa virsu lāpstiņu, lai sacietējot saglabā formu
pēc tam paņem nokia telefonu, atver hronametru (praktiski tam ir jābūt jau atvērtam un palaistam. tad tas jāaptur, jāspiež "atstatīt" un tad atkal jāsāk laika uzņemšana. pēc 1 min vafele 100% ir gatava, var pat jau pēc 40 sec. vai pat mazāk ņemt ārā - atkarīgs no tā, cik brūnīgas vafelītes gribas)
šovakar ir uber jauki - sēdēt ārā, rakstīt blogā, skypā, draugos un just patīkamu vēsumu (salīdzinot ar karstumu pa dienu) vai citiem vārdiem - siltumu (salīdzinot ar aukstumu pa ziemu). /tomēr tagad ir tā, ka esmu ievācies atpakaļ istabā un svīstu kā cūka (tikko sabojāju visu seksīgo iespaidu par sevi, kurš jums noteikti bija radies, eh, bet patiesībai acīs jāskatās) /
rīt ož pēc vasarošanas pie Māras, 5-dien ož pēc pōzītīvus. kas pēc tam - es nezinu, nākamais mērķis vēl nav uzstādīts. vispār tas ir diezgan nepierasti, esmu radis dzīvot - gaidot kādu datumu, piem. pōzītīvus, eksāmenu, ceļojumu, ballīti etc.
visbeidzot:
+ izlasīju Nameja Gredzenu un Sidharta
+ dusmojos uz odiem (un izmantoju a)dvieli b)kreklu c)dūri d)putekļsūcēju cīņā ar tiem)
+ piefiksēju, ka draugos man jau 50 vēstuļu garumā ir sarakste ar Tomu zem virsraksta "asinis"
+ savās domās mēdzu runāt diezgan rupji
+ sestdiena tika pavadīta vienkārši lieliski un - līdz pat svētdienas rītamu, jā, man patika tiktiešām. ballīte tepat, rajonā, 2x
un ir jauki, ja var orientēties nepazīstamā apvidū pēc draugu smiekliem kaut kur tumšumā =)
+ rādās, ka es rakstīšu grāmatu, hahah (smejoša_sejiņa)
dziesma - no filmas It Might Get Loud (rekomendēju)
/dziesmu filmā izpildīja, bet senāks variants ir The Band albūms - Music BFrom The Big Pink/
http://www.youtube.com/watch?v=TbdfoeAP1LM
Toms šo šovakar jau saņēma. man tā dziesma patīk =)
plakāts - no Dāvida un ekonomiskās braukšanas:
pasmaidi, H-COOH =)
[virsrakstam - Rūsa]
Abonēt:
Ziņas (Atom)