sniedziņš ieved melanholijā, aizrauj domās un atmiņās
daudzu gadu garumā. šonakt bija savāda sapņi, šorīt ir savāds garstāvoklis.
izrādās, ka tādos brīžos der arī heavy metal =)
bet vairāk tomēr mīļmūziciņa
vai pat Melanholiskais Valsis (man ir ļoti žēl, ka nokavēju Dailes teātra divas atjaunotās izrādas - "Melanholiskais Valsis" (esmu gan redzējis, bet gribējās otrreiz) un "Man arī būtu bail"
un tagad uz laboratoriju (nod)
Now it looks as though - they're here to stay
domas, vārdi un novērojumi ir teju katru dienu, bet publicējos diezgan reti, tā nu tas ir. iemesls šķiet tāds, ka negribas kvantitatīvi (sasaucas ar skolu - šajā semestrī ir kvalitatīvā analīze, bet kvantitatīvā - pavasara semestrī.)
šodien darīju darbiņus un izdomāju vienu lielu dzīves domu. nevaru saprast kā man tas nebija ienācis prātā iepriekš. tomēr jautājumi ir vairāk kā atbildes tik un tā. pietam izvēles brīdis nāk arvien tuvāk (taču ir gana tālu), vai ne, Tom?
manā ikdienā ienācis Šķībais. tas nozīmē, ka varēs ilgāk pačučēt un pa daļai izbaudīt koju dzīvi. izteikti neparasta sajūta. bet līdz tam arī daudz dalītu domu un uztraukumu. tādos brīžos ir ļoti jauki sajust draugu atbalstu (ar atbalstu saprotot jebkādu viedokli un ielaišanos sarunā).
grūti (un negribas arī) iztēloties to brīdi, kad vairs nebūs ballīte katru dienu, kad būs tikai darbs-->mājas un kaut kas pa vidu. tas liek atcerēties - izbaudi mācību laiku, jo tie ir labi laiki.
un Dainim Porganam ir jauka dziesma par draugiem
un Tumsai ir jauka dziesma, kura totāli padara grupas eksistenci ļoti vērtīgu, arī par draugiem
un arī Pink Floyd un arī citi par to dzied. tā vien šķiet, ka tā varētu būt viena no dzīves pamatvērtībām.
no patafona atskanēja taures, paraudamas mani atpakaļ vidusskolā. sailgojos skolas (pietam šovakar ir grand big salidojums tās skolas absolventiem, taču tomēr jutos pārāk nesens 12-klasnieks, lai dotos turp. vakara gaitā uzzināju, ka gandrīz 99% no mana gada ir domājuši tāpat)
manā skolā figurē vārdi "Augsim lieli, līdzi saulei" . nu tad tā arī darīsim!
Vai esi izglābis dzīvību? es esmu un nākošnedēļ grasos to darīt vēl. laba sajūta. pievienojies asinsdonoriem arī Tu =) tikai atceries, ka jābūt pie veselības un nenogurušam.
uzrakstot līdz šejienei patērēju vienu kafijas krūzi. kaut kad sen atpakaļ man jautāja par to kā izpaužas siltas, pilnas tējas tases turēšana pa rokai - tad nu tā - es izdzeru un tad leju jaunu porciju =)
starpcitu, amizanti. es pats rakstu tik reti, bet īgņojos uz jums, ka "atkal nav neko uzrakstījuši, nav ko palasīt" =)
pašam šķiet, ka šovakar rakstu tādas emocionāli globālākas pozitīvās tēmas. Tad nu šis tas no sadzīves:
-- vakardien biju poliklinikā, kura atrodas pie Rimi Minska un dzīvo 7 septiņos stāvos (tā tik ir poliklinika, ne?). man patika iedraudzēties ar acu dakteri un asins analīžu ņēmēju tanti. pašam šķita, ka nedaudz uzmundrināju viņām garstāvokli un pats arī sajutos labi. smaids rada smaidu, vai ne? pietam tagad zinu, ka asins analīžu nodošanas kabinetā nemaz tik bieži nav kliedzēju, ja nu vienīgi bērni. un arī pašām laborantēm asinsanalīze no pirksta liekas cietsirdīga =) savukārt acu dakterīte apstiprināja, ka manai ikdienai brillītes nevajag nēsāt, tik vien, cik pie stūres. un vēl man paprasija dažus vārdus par manu profesiju. forši parunāties =)
-- šovakar sabiedriskais transports mani veda nepatīkamā kompānijā. trolejbusā blakus sēdēja vīrietis sporta tērpā, nepārāk dabīgā pozā, nemainīgu skatiena virzienu un nezūdošu smīnu uz sejas. man bija bail no viņa. savukārt autobusā arī bija visādi "kreisie", nu nepatīk kaut kā.
-- internetā komentētāji mēdz būt ļoti nepatīkami (bet mamma saka, ka tas pat nav slikti - lai jau viņi izgāž savu riebumu komentāros, nevis ikdienā uz līdzcilvēkiem) Tāpat draugos.lv domubiedru grupās var novērot, ka uz jautājumiem atbild tie, kuriem raksturīgs sindroms "es visu zinu un mans hobijs ir piesieties nenozīmīgiem sīkumiem un likt citiem apzināties viņu nezināšanu" jeb "mazā krancīša sindroms" - dažas dienas atpakaļ centos palīdzēt savai skolas biedrenei viena jautājuma risināšanā kā nu pats māku (šajā gadījumā īpaši labi gan nemācēju), bet cilvēki, kas formāli ir izglītotāki par mani, tā vietā lai padalītos ar savām zināšanām, kaut ko vienkārši muldēja. mani gan tas šoreiz uzjautrināja, bet tomēr aizdomājos, ka vispārējo intelektu nenāktu par ļaunu pacelt. kaut kā muļķīgi, ka cilvēks ar augstāko izglītību var būt ar izteiktu tuneļveida interšu loku un salīdzinoši zemu intelektu. Tomēr, kā jau dabā pieņemts, pastāv līdzsvars. Jo manā paziņu lokā ir jaunieši, kas jau 10-tajā klasē bija ļoti saprātīgi domājoši. tā lūk. [piezīmeatzīme - šīs pārdomas ir dikti subjektīvas, vai ne? jo neapšaubāmi ir cilvēki, kuriem es un daudzi citi, liktos īsti barbari. funny tā dzīve, funny]
--ļoti patīk, ka nelielos apmēros Maxima piekopj preču pārdošanu lētākā vērtībā, ja derīguma termiņš tulīt beidzas. tādā veidā iepirku torti par 1 ls un pabaroju kursabiedrus =) manuprāt gan veikalam, gan man, gan pasaulei izdevīgi šitā tirgoties.
bet Rimi tikuntā ir viss latviskākais un mājīgākais veikals pēc sava iekārtojuma. patīk =)
-- mācoties manā fakultātē bieži var justies kā mazā lauku skoliņā, kurā visi viens otru pazīst un piestāj parunāties. tas tā jauki.
man vēljoprojām turpina patikt grāmatas un Rīga. un Gaismas Pils ješu Nacionālā Bibliotēka arī ir jauki, esmu viens no tiem, kurš saka "es tur noteikti gribēšu aiziet un palasīt grāmatiņas"
un cik jautri ir:
a)meiteni-paziņu, kura reizi nedēļā un jau trešo mēnesi, atrodas manā fakultātē, satikt datorveikalā, kad esmu aizgājis pēc uzpildītā tintes printera kārtridža (kurš nemaz nav mans) savukārt viņa - pēc kaut kāda vada printerim (drošvien USB, jo, lai cik tas arī nebūtu dīvaini, printerus mēdz pārdot bez šī nozīmīgā vada)
b)satikt improvizācijas teātra "Hamlets" aktieri brīdī, kad viņš iet uz Hamletu, bet Tu - uz Karalisko Improvizācijas Teātri?! tā nu aktieris man lika nokaunēties =)
tā nu es šajā interneta pusē atkal sāku žāvāties. tas liek domāt par schlafen gehe.
tik uzskaitīšu dziesmiņas, ja nu Tev gribas papildināt savu pleijlisti:
Dakota - Stereophonics (jo šodien skanēja pa radio un raisīja pozitīvas emocijas
Tumsa - Draugs (dziesma, kuru pieminēju šīvakara ierakstā)
Dainis Porgans - Draugi (arī šo pieminēju)
http://www.youtube.com/watch?v=j9ZVIfiAAZk (skolas un Elīnas vārdā =)) )
The Band - Weight (noskaties filmu "It might get loud" /īpaši, ja esi mūziķis/ )
The Beatles - Yesterday (jo atmiņas spēcina kā man te saka. savukārt atmiņas sākas no vakardienas. tākā arī Bītli spēcina)
Turiet buru mazie eži =)
šodien darīju darbiņus un izdomāju vienu lielu dzīves domu. nevaru saprast kā man tas nebija ienācis prātā iepriekš. tomēr jautājumi ir vairāk kā atbildes tik un tā. pietam izvēles brīdis nāk arvien tuvāk (taču ir gana tālu), vai ne, Tom?
manā ikdienā ienācis Šķībais. tas nozīmē, ka varēs ilgāk pačučēt un pa daļai izbaudīt koju dzīvi. izteikti neparasta sajūta. bet līdz tam arī daudz dalītu domu un uztraukumu. tādos brīžos ir ļoti jauki sajust draugu atbalstu (ar atbalstu saprotot jebkādu viedokli un ielaišanos sarunā).
grūti (un negribas arī) iztēloties to brīdi, kad vairs nebūs ballīte katru dienu, kad būs tikai darbs-->mājas un kaut kas pa vidu. tas liek atcerēties - izbaudi mācību laiku, jo tie ir labi laiki.
un Dainim Porganam ir jauka dziesma par draugiem
un Tumsai ir jauka dziesma, kura totāli padara grupas eksistenci ļoti vērtīgu, arī par draugiem
un arī Pink Floyd un arī citi par to dzied. tā vien šķiet, ka tā varētu būt viena no dzīves pamatvērtībām.
no patafona atskanēja taures, paraudamas mani atpakaļ vidusskolā. sailgojos skolas (pietam šovakar ir grand big salidojums tās skolas absolventiem, taču tomēr jutos pārāk nesens 12-klasnieks, lai dotos turp. vakara gaitā uzzināju, ka gandrīz 99% no mana gada ir domājuši tāpat)
manā skolā figurē vārdi "Augsim lieli, līdzi saulei" . nu tad tā arī darīsim!
Vai esi izglābis dzīvību? es esmu un nākošnedēļ grasos to darīt vēl. laba sajūta. pievienojies asinsdonoriem arī Tu =) tikai atceries, ka jābūt pie veselības un nenogurušam.
uzrakstot līdz šejienei patērēju vienu kafijas krūzi. kaut kad sen atpakaļ man jautāja par to kā izpaužas siltas, pilnas tējas tases turēšana pa rokai - tad nu tā - es izdzeru un tad leju jaunu porciju =)
starpcitu, amizanti. es pats rakstu tik reti, bet īgņojos uz jums, ka "atkal nav neko uzrakstījuši, nav ko palasīt" =)
pašam šķiet, ka šovakar rakstu tādas emocionāli globālākas pozitīvās tēmas. Tad nu šis tas no sadzīves:
-- vakardien biju poliklinikā, kura atrodas pie Rimi Minska un dzīvo 7 septiņos stāvos (tā tik ir poliklinika, ne?). man patika iedraudzēties ar acu dakteri un asins analīžu ņēmēju tanti. pašam šķita, ka nedaudz uzmundrināju viņām garstāvokli un pats arī sajutos labi. smaids rada smaidu, vai ne? pietam tagad zinu, ka asins analīžu nodošanas kabinetā nemaz tik bieži nav kliedzēju, ja nu vienīgi bērni. un arī pašām laborantēm asinsanalīze no pirksta liekas cietsirdīga =) savukārt acu dakterīte apstiprināja, ka manai ikdienai brillītes nevajag nēsāt, tik vien, cik pie stūres. un vēl man paprasija dažus vārdus par manu profesiju. forši parunāties =)
-- šovakar sabiedriskais transports mani veda nepatīkamā kompānijā. trolejbusā blakus sēdēja vīrietis sporta tērpā, nepārāk dabīgā pozā, nemainīgu skatiena virzienu un nezūdošu smīnu uz sejas. man bija bail no viņa. savukārt autobusā arī bija visādi "kreisie", nu nepatīk kaut kā.
-- internetā komentētāji mēdz būt ļoti nepatīkami (bet mamma saka, ka tas pat nav slikti - lai jau viņi izgāž savu riebumu komentāros, nevis ikdienā uz līdzcilvēkiem) Tāpat draugos.lv domubiedru grupās var novērot, ka uz jautājumiem atbild tie, kuriem raksturīgs sindroms "es visu zinu un mans hobijs ir piesieties nenozīmīgiem sīkumiem un likt citiem apzināties viņu nezināšanu" jeb "mazā krancīša sindroms" - dažas dienas atpakaļ centos palīdzēt savai skolas biedrenei viena jautājuma risināšanā kā nu pats māku (šajā gadījumā īpaši labi gan nemācēju), bet cilvēki, kas formāli ir izglītotāki par mani, tā vietā lai padalītos ar savām zināšanām, kaut ko vienkārši muldēja. mani gan tas šoreiz uzjautrināja, bet tomēr aizdomājos, ka vispārējo intelektu nenāktu par ļaunu pacelt. kaut kā muļķīgi, ka cilvēks ar augstāko izglītību var būt ar izteiktu tuneļveida interšu loku un salīdzinoši zemu intelektu. Tomēr, kā jau dabā pieņemts, pastāv līdzsvars. Jo manā paziņu lokā ir jaunieši, kas jau 10-tajā klasē bija ļoti saprātīgi domājoši. tā lūk. [piezīmeatzīme - šīs pārdomas ir dikti subjektīvas, vai ne? jo neapšaubāmi ir cilvēki, kuriem es un daudzi citi, liktos īsti barbari. funny tā dzīve, funny]
--ļoti patīk, ka nelielos apmēros Maxima piekopj preču pārdošanu lētākā vērtībā, ja derīguma termiņš tulīt beidzas. tādā veidā iepirku torti par 1 ls un pabaroju kursabiedrus =) manuprāt gan veikalam, gan man, gan pasaulei izdevīgi šitā tirgoties.
bet Rimi tikuntā ir viss latviskākais un mājīgākais veikals pēc sava iekārtojuma. patīk =)
-- mācoties manā fakultātē bieži var justies kā mazā lauku skoliņā, kurā visi viens otru pazīst un piestāj parunāties. tas tā jauki.
man vēljoprojām turpina patikt grāmatas un Rīga. un Gaismas Pils ješu Nacionālā Bibliotēka arī ir jauki, esmu viens no tiem, kurš saka "es tur noteikti gribēšu aiziet un palasīt grāmatiņas"
un cik jautri ir:
a)meiteni-paziņu, kura reizi nedēļā un jau trešo mēnesi, atrodas manā fakultātē, satikt datorveikalā, kad esmu aizgājis pēc uzpildītā tintes printera kārtridža (kurš nemaz nav mans) savukārt viņa - pēc kaut kāda vada printerim (drošvien USB, jo, lai cik tas arī nebūtu dīvaini, printerus mēdz pārdot bez šī nozīmīgā vada)
b)satikt improvizācijas teātra "Hamlets" aktieri brīdī, kad viņš iet uz Hamletu, bet Tu - uz Karalisko Improvizācijas Teātri?! tā nu aktieris man lika nokaunēties =)
tā nu es šajā interneta pusē atkal sāku žāvāties. tas liek domāt par schlafen gehe.
tik uzskaitīšu dziesmiņas, ja nu Tev gribas papildināt savu pleijlisti:
Dakota - Stereophonics (jo šodien skanēja pa radio un raisīja pozitīvas emocijas
Tumsa - Draugs (dziesma, kuru pieminēju šīvakara ierakstā)
Dainis Porgans - Draugi (arī šo pieminēju)
http://www.youtube.com/watch?v=j9ZVIfiAAZk (skolas un Elīnas vārdā =)) )
The Band - Weight (noskaties filmu "It might get loud" /īpaši, ja esi mūziķis/ )
The Beatles - Yesterday (jo atmiņas spēcina kā man te saka. savukārt atmiņas sākas no vakardienas. tākā arī Bītli spēcina)
Turiet buru mazie eži =)
o sole mio
nepierastais ir valdzinošs.
pierasti - serenādes konfekte, nepierasti - serenādes lielkonfekte
pierasti - liels snikers, nepierasti - liela paka ar maziem snikeriem (un Bountyiem un Marsiem un MilkyWayiem)
krājkasīte beidzot bija pilna un nu manās mājās skan plates. izteikts budžeta pirkums, labs firmas lētā gala iekārta, bet tomēr liels prieks. jo tagad man skan O Sole Mio un mazi sprakšķīši. skaisti =) bet vispār ļoti žēl, ka šī plate ir ilgus gadus slikti uzglabāta, jo Ave Maria nevar normāli noklausīties. Manuprāt tieši šis skaņdarbs ir tas, kas jāklausās no patafona. nu nekas, izveidošu specializēto plašu krājkasīti un pēc laika man būs savs Ave Maria kvalitatīvs ieraksts =)
un ir dik savāda/sireāla sajūta, kad no skandām atskan ABBA ar "I Have a Dream"
un atkal paliek žēl, ka plate ir saskrāpēta un skaņa nepārāk laba.
un tā ar gandrīz visu mājās esošo CCCP laiku kolekciju. Arī Nora tagad dzied ar pārrāvumiem.. Bet ir liels prieks atrast kaut ko foršu un salīdzinoši labi saglabājušos.
Matīsam ļoti nāk miegs, bet tomēr vēl gulēt neiet. tomēr tulīt ies.
ko no viņa var saprast? neko.
bet pašam Matīsam ir eksistenciālās pārdomas:
a) par to pašu, ko domā gan Toms, gan Ieva (par to, kā būt)
b) par to, ka iet gadi un iet cilvēki. tos, kuri ikdienā bija aktuāli pirms 5 un vairāk gadiem, tagad skypā knapi atpazīstu (t.i. knapi atceros uzvārdu)
vēl Matīsam ir problēmas ar sms un draugiem.lv vēstuļu rakstīšanu. agrāk tās lietas gāja daudz vieglāk un ātrāk. laikam biju pusaudzis un tagad vairs neesmu.
katrā ziņā tīnis vairs neesmu.
un nedauz dusmas par rīgas luksaforiem, kuri gandrīz vienmēr ir sarkani. un nedaudz prieks par policistu "tikai vadītāja apliecību, lūdzu. Matīss, alkahols šodien nav lietots? (nē!) Laimīgu ceļu!"
lūk, tā nu es te rakstu.
plate griežas, Bītli dzied (paldies, draudzenīt)
iedūrās spilgta atmiņa
(fascinē, cik daudz cilvēka prāts var atcerēties, ja tiek sadzirdēts, sajusts, saredzēts īstais atslēgas vārds. notikumi, kuri vispār nav figurējuši prātiņā pēkšņi var uzplaiksnīt visai spoži)
Per Aspera Ad Astra
pierasti - serenādes konfekte, nepierasti - serenādes lielkonfekte
pierasti - liels snikers, nepierasti - liela paka ar maziem snikeriem (un Bountyiem un Marsiem un MilkyWayiem)
krājkasīte beidzot bija pilna un nu manās mājās skan plates. izteikts budžeta pirkums, labs firmas lētā gala iekārta, bet tomēr liels prieks. jo tagad man skan O Sole Mio un mazi sprakšķīši. skaisti =) bet vispār ļoti žēl, ka šī plate ir ilgus gadus slikti uzglabāta, jo Ave Maria nevar normāli noklausīties. Manuprāt tieši šis skaņdarbs ir tas, kas jāklausās no patafona. nu nekas, izveidošu specializēto plašu krājkasīti un pēc laika man būs savs Ave Maria kvalitatīvs ieraksts =)
un ir dik savāda/sireāla sajūta, kad no skandām atskan ABBA ar "I Have a Dream"
un atkal paliek žēl, ka plate ir saskrāpēta un skaņa nepārāk laba.
un tā ar gandrīz visu mājās esošo CCCP laiku kolekciju. Arī Nora tagad dzied ar pārrāvumiem.. Bet ir liels prieks atrast kaut ko foršu un salīdzinoši labi saglabājušos.
Matīsam ļoti nāk miegs, bet tomēr vēl gulēt neiet. tomēr tulīt ies.
ko no viņa var saprast? neko.
bet pašam Matīsam ir eksistenciālās pārdomas:
a) par to pašu, ko domā gan Toms, gan Ieva (par to, kā būt)
b) par to, ka iet gadi un iet cilvēki. tos, kuri ikdienā bija aktuāli pirms 5 un vairāk gadiem, tagad skypā knapi atpazīstu (t.i. knapi atceros uzvārdu)
vēl Matīsam ir problēmas ar sms un draugiem.lv vēstuļu rakstīšanu. agrāk tās lietas gāja daudz vieglāk un ātrāk. laikam biju pusaudzis un tagad vairs neesmu.
katrā ziņā tīnis vairs neesmu.
un nedauz dusmas par rīgas luksaforiem, kuri gandrīz vienmēr ir sarkani. un nedaudz prieks par policistu "tikai vadītāja apliecību, lūdzu. Matīss, alkahols šodien nav lietots? (nē!) Laimīgu ceļu!"
lūk, tā nu es te rakstu.
plate griežas, Bītli dzied (paldies, draudzenīt)
iedūrās spilgta atmiņa
(fascinē, cik daudz cilvēka prāts var atcerēties, ja tiek sadzirdēts, sajusts, saredzēts īstais atslēgas vārds. notikumi, kuri vispār nav figurējuši prātiņā pēkšņi var uzplaiksnīt visai spoži)
Per Aspera Ad Astra
yeah, I wanna know, have you ever seen the rain?
ir jauki piektdienas rītā iet uz tramvaju un pavērot pretī nākošo tēti ar sākumskolas vecāko klašu vecuma meitiņu. tētis ādas jakā, gariem matiem, bārdu, Skyforger kreklu un mazu rakari krāsainās drēbītēs pie rokas. un tik ļoti smaidīgs un priecīgs. tad viņiem bija pienācis laiks šķirties - mazais uz skolu, paps - nezinu kur. bet es paguvu vēl nopriecāties par tēta ūber labvēlīgo skatienu, kad šis pārliecinājās, ka meitiņa veiksmīgi šķērso ielu un nozūd skolas virzienā. jauki :)
ir jauki ieraudzīt savā priekšā to pēc kā esi tiecies jau pusotru mēnesi. ir jauki satikt Miku, kuru plāno satikt jau trīs mēnešus. burvīgā kompānijā braukt uz Āgenskalna Priedēm, iet romantiski vēsā pastaigā pusdivos naktī kopā ar skuķīti, nesteidzīgs sestdienas rīts, kafija pieturā, grāmata autobusā, iztīrīt mašīnu un pastrādāt mājās. braukt.
un vismiljons jauki ir satikt savus vidusskolas biedrus, ai, ku tas ir jauki. sēdēt kā milzu ģimenei ap vakariņu galdu, krāmēt uz blakus šķīvjiem kartupeļus, censties pārliecināt skolotāju, ka visiem šķīvji un krūzes pietiek, kopā atcerēties vecos laikus, pārspriest jaunos, apcerēt turpmākos. iztrakoties ar puišiem, parunāties ar tiem, kurus satikt tikpat kā vairs nesanāk, priecāties par gaidāmo skolas salidojmu, aprunāt jaunumus vecajā skolā, apsmiet citam citu, samīļot vienam otru, sasegt, uztaisīt kafiju, smieties smieties smieties, ielocīt riteni bagāžniekā un draudziņus aizvest pa mājām. justies laimīgam, ka dzīvē bijuši tie trīs vidusskolas gadi kopā ar viņiem. pārgurušam atgriezties mājās, pa ceļam priecājoties ar skaistajiem ceļiem ar labo segumu un krāsainajām koku lapām gar malām, atļauties, ka pasprūk fuj_pē_kaka_šitādus_vārdus_lietot_Matīss, kad uzreiz aiz ceļa līkuma tam pārskrien lapsa ar miljons kuplu asti.
kas ar to iet kopā?
The Beatles - Let it be
Kino - Packa Cigareti ( Кино - Пачка Сигарет )
Extreme - More Than Words
The Who - Who are you
Creedence - Have You Ever Seen the Rain
un arī http://www.youtube.com/watch?v=lpGPBpt4DPQ
(jo ideāli piemērota, lai dauzītos ar galda tenisa raketēm, bumbiņām un biljarda bumbām)
un rudens!!
tāda migla, ka ātrāk par 40 km/h nemaz nemēģini, pirmo reizi ieslēdz pakaļējo miglas lukturi un centies pamanīt, kur vispār ir tā autobusa pietura.
un tās lapas un tās lapsas. "auksts, bet saulains" tipa laiks, kritušo lapu smarža, tēja, mūzika un cilvēki.
atceries, Matīss
tas viss šobrīt Tev liek domāt, ka dzīves jēga ir atrasta un tepat blakus vienmēr ir bijusi.
cheers ezīši =)
did it my way
Lāaāaabvāaakāaarr, Latvijāa!
Tas jau vairs nav pareizi, ja rakstot youtubes meklētājā KISS piedāvājumi ir Džastins Bībērs, nevis rocka klasiķi KISS. nu nekas, tie, kas gribēs, atradīs, pārējie nav pelnījuši klausīties kā "esmu dzimis, lai tevi mīlētu" un "tu būsi vecmeita, meitiņ, līdz atradīsi savu vīrieti"
ak, šie dziļdomīgie teksti =)
un tomēr no angļu valodas daudzi vārdi ir nepārtulkojami, piemēram orģināli taču skan "You'll be a hard luck woman, baby, till you find your man"
un kā gan man tulkot "baby" ?
KISS mūzikai ir savs īpašais, soft rock skanējums. gluži kā tai grupai Smokie. man patīk tas skanējums. viņam ir tāds 1975-1985 gadu amerikas esencīgums.
un man patīk KISS pirmatnējās ģitāras. Tā ir laba mūzika, kas vēsturē atstājusi savu pēdu.
Kalendāra lietotājiem zināms, ka man bija vārdadiena.
tāda iemesla dēļ es pēdējās dienas pārtieku no saldumiem, aha. traki, vispār. šodien sāka sāpēt zobs (pietam - ēdot pelmeņus, haha)
vēl viens labums no vārdadienas ir jauna krūze. lai cik tā arī nebūtu dīvaina dāvana - šoreiz man tā ļoti patīk, jo tā ir smuka krūze. un ieņems vietu savu laiku nokalpojušā Marlboro krūzē, kuru man uzdāvināja pirms miljons gadiem, vārda dienā. Ja reiz es nesmēķēju, tad labāk dzeršu no vienkāršas, brūnas krūzes. bez kovboja.
Iepriekšējās darba nedēļas beigās jutos slimiņš un tāpēc nobastoju 5-dienu.
sanāca tā, ka 5-dien jutos ļoti labi - tāpēc bija sirdsapziņas pārmetumi. bet man domāt, ka labāk vienu dienu padzīvot mājās, nevis novārdzinātam organismam saķert kādu nelāgu vīru-su
starpcitu brīvu sev paņēmu arī trešdienu. tas beidzās ar to, ka domātās mācīšanās vietā visu dienu lasiju Mario Pjuzo - Krustēvu. tas nekas, ka esmu redzējis filmu un izlasijis grāmatu gan latviski gan angliski. man vienalga bija ļoti interesanti to lasīt atkal. laba literatūra.
/šobrīd manā tējā ir par daudz protonu. citronu vainoju, jo piparmētra tā nevarētu būt/
rudens mani pārsteidza ar strauji tumšajiem vakariem. nebija gaidījis šādu īpašību šis puisis. bet tāpat man tas liekas jauki, nezinu kāpēc. tik vien gribētos spotu rīgas centrā.
mēneša plānā - zelta rudens Siguldā. esmu jau pietiekoši sens, lai beidzot apmeklētu to vietu. tāpat kā pavasarī beidzot jānotēmē uz zied Ievas Siguldā. (jāatzīst, ka šie divi teikumi ir dikti izdevies mārketinga triks no Sigulda novada domes. dikti pārsit vienotību un cieti!)
šim vakaram nedaudz skolu lietu, cerams laicīgs miegs.
manī ir liela interese par to, ko studēju un liela nepārliecinātība par to, kāpēc to studēju.
un ai dies, aizmirsu ka virsraksts un ieteiktā dziesma trūkst
(amizanti, ka pats laikam nekad nenoklausos to dziesmu, ko cilvēki iesaka savos dienasgrāmatu ierakstos)
un vēl viena ātrā doma arī iešāvās:
noskatos šo tiešām gaumīgo video klipu
http://www.youtube.com/watch?v=eYSbUOoq4Vg
un aizdomājos par to, ka mūsdienās tie klipi daudzi ir tik piesātināti ar skuķiem, seksu un laupīšanām, ka vispār nekāda prieka tos skatīties. tāds prastums.
un nu es ielipu Nina Simone un Nancy Sinatra un atcerējos, ka esmu miljons aizmiris par to, ko jau vasarā gribēju
www.donors.lv
un šis vakars ir ar mūziku, kas bija pirms
lai iet Frank Sinatra - My Way
35/90
Tas jau vairs nav pareizi, ja rakstot youtubes meklētājā KISS piedāvājumi ir Džastins Bībērs, nevis rocka klasiķi KISS. nu nekas, tie, kas gribēs, atradīs, pārējie nav pelnījuši klausīties kā "esmu dzimis, lai tevi mīlētu" un "tu būsi vecmeita, meitiņ, līdz atradīsi savu vīrieti"
ak, šie dziļdomīgie teksti =)
un tomēr no angļu valodas daudzi vārdi ir nepārtulkojami, piemēram orģināli taču skan "You'll be a hard luck woman, baby, till you find your man"
un kā gan man tulkot "baby" ?
KISS mūzikai ir savs īpašais, soft rock skanējums. gluži kā tai grupai Smokie. man patīk tas skanējums. viņam ir tāds 1975-1985 gadu amerikas esencīgums.
un man patīk KISS pirmatnējās ģitāras. Tā ir laba mūzika, kas vēsturē atstājusi savu pēdu.
Kalendāra lietotājiem zināms, ka man bija vārdadiena.
tāda iemesla dēļ es pēdējās dienas pārtieku no saldumiem, aha. traki, vispār. šodien sāka sāpēt zobs (pietam - ēdot pelmeņus, haha)
vēl viens labums no vārdadienas ir jauna krūze. lai cik tā arī nebūtu dīvaina dāvana - šoreiz man tā ļoti patīk, jo tā ir smuka krūze. un ieņems vietu savu laiku nokalpojušā Marlboro krūzē, kuru man uzdāvināja pirms miljons gadiem, vārda dienā. Ja reiz es nesmēķēju, tad labāk dzeršu no vienkāršas, brūnas krūzes. bez kovboja.
Iepriekšējās darba nedēļas beigās jutos slimiņš un tāpēc nobastoju 5-dienu.
sanāca tā, ka 5-dien jutos ļoti labi - tāpēc bija sirdsapziņas pārmetumi. bet man domāt, ka labāk vienu dienu padzīvot mājās, nevis novārdzinātam organismam saķert kādu nelāgu vīru-su
starpcitu brīvu sev paņēmu arī trešdienu. tas beidzās ar to, ka domātās mācīšanās vietā visu dienu lasiju Mario Pjuzo - Krustēvu. tas nekas, ka esmu redzējis filmu un izlasijis grāmatu gan latviski gan angliski. man vienalga bija ļoti interesanti to lasīt atkal. laba literatūra.
/šobrīd manā tējā ir par daudz protonu. citronu vainoju, jo piparmētra tā nevarētu būt/
rudens mani pārsteidza ar strauji tumšajiem vakariem. nebija gaidījis šādu īpašību šis puisis. bet tāpat man tas liekas jauki, nezinu kāpēc. tik vien gribētos spotu rīgas centrā.
mēneša plānā - zelta rudens Siguldā. esmu jau pietiekoši sens, lai beidzot apmeklētu to vietu. tāpat kā pavasarī beidzot jānotēmē uz zied Ievas Siguldā. (jāatzīst, ka šie divi teikumi ir dikti izdevies mārketinga triks no Sigulda novada domes. dikti pārsit vienotību un cieti!)
šim vakaram nedaudz skolu lietu, cerams laicīgs miegs.
manī ir liela interese par to, ko studēju un liela nepārliecinātība par to, kāpēc to studēju.
un ai dies, aizmirsu ka virsraksts un ieteiktā dziesma trūkst
(amizanti, ka pats laikam nekad nenoklausos to dziesmu, ko cilvēki iesaka savos dienasgrāmatu ierakstos)
un vēl viena ātrā doma arī iešāvās:
noskatos šo tiešām gaumīgo video klipu
http://www.youtube.com/watch?v=eYSbUOoq4Vg
un aizdomājos par to, ka mūsdienās tie klipi daudzi ir tik piesātināti ar skuķiem, seksu un laupīšanām, ka vispār nekāda prieka tos skatīties. tāds prastums.
un nu es ielipu Nina Simone un Nancy Sinatra un atcerējos, ka esmu miljons aizmiris par to, ko jau vasarā gribēju
www.donors.lv
un šis vakars ir ar mūziku, kas bija pirms
lai iet Frank Sinatra - My Way
35/90
Do me a favor, son, won't you stay and keep Anna Lee company?
Un te nu ir septembris. man nav nekādu iebildumu, arī septembris ir forši. skola man neriebjās un rudens ir smuki, tik tas, ka auksti. Tomēr atceroties +33 arī pret aukstumu vairs nav iebildumi. Par otrāstāvazaļoistabu runājot ir tā, ka vasarā iet grūtāk ar rakstīšanu, jo ir daudz citu jauku izklaižu. Bet es eju pa ielu un domāju par to, kas jāraksta. un tad es to aizmirstu, tā nu tas ir. Viens piemērs - cepos par to, ka tie apķēpājumi uz tiltu balstiem, māju sienām, elektrības kastēm u.t.t. NAV māksla. man galīgi nepatīk, ka to ķēpājumu ir tik daudz, nu fuj fuj fuj!
nu pat atsāksies (šobrīd, kad pabeidzu agrāk iesākto ierakstu, jau ir atsākušās) skolas dienas - agra celšanās, ceļošana uz pilsētu, miegošanās, kafijošana starpbrīžos (ai jel cik daudz naudas esmu atstājis tajā kafejnīcā, trakiii)
Augustā biju nedaudz sailgojies pēc tā visa, bet tagad, kad esmu samiegojies - nāca atklāsme, ka mācības nebūs dikti īzij - tāpēc nedaudz pārgāja gribēšana uz to skolu, džīz.
un pēc 11 dienām erasmusā brauks Māra, tā pati jobe, kura dažkārt te tiek pieminēta. uz Itāliju, ziniet. eh, man vēljoprojām stress, ka viņa tur ieprecēsies (tas, starpcitu, būtu liels zaudējums Latvijai) lai nu kā - erasmus tomēr diezgan forši.
vēl augustā esmu iekāpis nedaudz pieaugušākā dzīvē. un tieši tādi iekāpieni liek pārdomāt savu nākotni un nesaprast - kā būt. un tad vēl kāds neapzinoties izmet kādu frāzi, kura vispār jauc galvu. nesapraaast.
/beigu beigās skatiens un domas aizklīda pie jautājuma, vai tad es māku dzīvot. domājams, ka vēljoprojām mācos, bet progress noteikti ir manāms. labi/
bet skaidrs ir viens, ka jābauda vidusskola un bakalaurs - tie ir sasodīti labi gadi jautrībai.
un es varētu turpināt skatīties punktā un domāt, ko darīt ar dzīvi (pietam tā daram mēs daudzi - šodien dzirdēju divus kolēģus runājam par to un tāpat zināms, ka arī dažiem citiem visādas domas prātā šaudās.)
man patīk zināt, ka daži mani lasa (zināmais skaits varētu būt 5 - un tas ir tā jauki. pilnīgi ar sevi ir nedaudz garlaicīgi, savukārt tāda maza auditorija neuzliek "man kaunīgi tik daudz cilvēkiem teikt, ka man patīk urbināt degunu" sajūtu. tāpēc ir forši.)
šodien man jums lūgums pamācīties rockmūzikas klasiku
proti grupa, kura varbūt nemaz nav tik zināma, bet ir ļooooti nozīmīga (gluži kā Bahs, haha)
Black Sabbath ar dziesmu Black Sabbath (no albūma Black Sabbath)
proti ar to savu ceļu sāka Ozijs un ar to savu ceļu sāka smagais rocks. bītli izbeidzās un sākās šie (man miljons patīk bītli)
šī pieminētā dziesma ir ar izteikti apokaliptisku noskaņu, muzikāli ļoti vienkārša, bet noskaņu rada drūmidrūmo. tie ir laiki, kad smagā mūzika vēl neatgādināja gaļas cehu (ja nu vienīgi tik daudz, ka kāds mūziķis tur varbūt strādāja)
(un Zane Bomi, piedod, bet headbagošana man liekas muļķīga)
tā lūk
uzlieciet to dziesmu sev nu, tā teikt, pārmaiņas pēc. un pagrieziet nost basu, lai kaimiņu istabai netraucētu.
tā nu es šovakar teikšu - miers.
The Band - Tears of Rage ir miera mūzika.
savukārt virsrakstam ir dziesma, kura ir bijusi jau cita ieraksta virsrakstā
tāpēc, ka man patīk
šoreiz tas atsaucas šādi - esiet tik jauki un sastādiet kompāniju kādam, kurš ir acīmredzami sabijies un viens jaunā pasaulē. lai nebūtu kā džims morisons teica - "People are strange when you're a stranger Faces look ugly when you're alone"
un labu veselību skudrām =))
nu pat atsāksies (šobrīd, kad pabeidzu agrāk iesākto ierakstu, jau ir atsākušās) skolas dienas - agra celšanās, ceļošana uz pilsētu, miegošanās, kafijošana starpbrīžos (ai jel cik daudz naudas esmu atstājis tajā kafejnīcā, trakiii)
Augustā biju nedaudz sailgojies pēc tā visa, bet tagad, kad esmu samiegojies - nāca atklāsme, ka mācības nebūs dikti īzij - tāpēc nedaudz pārgāja gribēšana uz to skolu, džīz.
un pēc 11 dienām erasmusā brauks Māra, tā pati jobe, kura dažkārt te tiek pieminēta. uz Itāliju, ziniet. eh, man vēljoprojām stress, ka viņa tur ieprecēsies (tas, starpcitu, būtu liels zaudējums Latvijai) lai nu kā - erasmus tomēr diezgan forši.
vēl augustā esmu iekāpis nedaudz pieaugušākā dzīvē. un tieši tādi iekāpieni liek pārdomāt savu nākotni un nesaprast - kā būt. un tad vēl kāds neapzinoties izmet kādu frāzi, kura vispār jauc galvu. nesapraaast.
/beigu beigās skatiens un domas aizklīda pie jautājuma, vai tad es māku dzīvot. domājams, ka vēljoprojām mācos, bet progress noteikti ir manāms. labi/
bet skaidrs ir viens, ka jābauda vidusskola un bakalaurs - tie ir sasodīti labi gadi jautrībai.
un es varētu turpināt skatīties punktā un domāt, ko darīt ar dzīvi (pietam tā daram mēs daudzi - šodien dzirdēju divus kolēģus runājam par to un tāpat zināms, ka arī dažiem citiem visādas domas prātā šaudās.)
man patīk zināt, ka daži mani lasa (zināmais skaits varētu būt 5 - un tas ir tā jauki. pilnīgi ar sevi ir nedaudz garlaicīgi, savukārt tāda maza auditorija neuzliek "man kaunīgi tik daudz cilvēkiem teikt, ka man patīk urbināt degunu" sajūtu. tāpēc ir forši.)
šodien man jums lūgums pamācīties rockmūzikas klasiku
proti grupa, kura varbūt nemaz nav tik zināma, bet ir ļooooti nozīmīga (gluži kā Bahs, haha)
Black Sabbath ar dziesmu Black Sabbath (no albūma Black Sabbath)
proti ar to savu ceļu sāka Ozijs un ar to savu ceļu sāka smagais rocks. bītli izbeidzās un sākās šie (man miljons patīk bītli)
šī pieminētā dziesma ir ar izteikti apokaliptisku noskaņu, muzikāli ļoti vienkārša, bet noskaņu rada drūmidrūmo. tie ir laiki, kad smagā mūzika vēl neatgādināja gaļas cehu (ja nu vienīgi tik daudz, ka kāds mūziķis tur varbūt strādāja)
(un Zane Bomi, piedod, bet headbagošana man liekas muļķīga)
tā lūk
uzlieciet to dziesmu sev nu, tā teikt, pārmaiņas pēc. un pagrieziet nost basu, lai kaimiņu istabai netraucētu.
tā nu es šovakar teikšu - miers.
The Band - Tears of Rage ir miera mūzika.
savukārt virsrakstam ir dziesma, kura ir bijusi jau cita ieraksta virsrakstā
tāpēc, ka man patīk
šoreiz tas atsaucas šādi - esiet tik jauki un sastādiet kompāniju kādam, kurš ir acīmredzami sabijies un viens jaunā pasaulē. lai nebūtu kā džims morisons teica - "People are strange when you're a stranger Faces look ugly when you're alone"
un labu veselību skudrām =))
always look on the bright side of life jeb - tu man virsū negāzies
11:15 es piezvanīju Jurģim. ar to arī viss sākās.
11:40 jau bijām gandrīz pilnā sastāvā izejas punktā.
" Santa un Barbara " -- dzērieni, arbūza puse un saulespuķu sēklu pakas.
Jurģis centās sarunāt maisiņu uz veikala rēķina, bet, cik atceros, neizdevās (lai gan - vai tik nebija tā, ka mazo maisiņu tomēr izdevās?)
lai nu kā - iepirkuši pārtiku bijām gatavi sēsties autiņā un šauties uz Vecmilgrāvi.
mūsu ekipējumā bija jau minētās pārtikas preces, zīmulis, papīrs, daži maisiņi, improvizēta makšķere, divi mob. telefoni un vēl šis tas. savukārt mērķis bija ģeoslēpnis. Vispār sanāca makten interesants pasākums, ļoti daudz airēšana, cīnīšanās ar dubļu ezeru (Matīss izkāpa no laivas, lai pievilktu krastā, bet beigu beigās iestiga dubļos/dūņās līdz augšstilbiem. palīdzēja airi un draugi. bet bija ļoti jautri. notikums notika punktā 3. līdz tam bija punkts 1 - sākumvieta un punkts 2 - arbūza apēšanas vieta.)
Punkts 4 ievērojams ar manu pirmo ģeoslēpni (atrast), punkts 5 ievērojams ar brišanu pa drausmīgiem brikšņiem un nātrēm, reti pretīgā smakā. pēc tam nāk crazy crazy bailes no gulbju tēviņa punktā 6 - redz tur bija šaura šaura vietiņa, tēviņš bija liels liels un viņam fonā bija mātīte mātīte un 6 sīkie. četri jaunieši (mēs) bijām sabijušies =)
Punkts 7 tad nu bija laivas izcelšanās vieta. nedaudz paiešanās ar kājām un - esam klāt pie Daugavas. parādījušies viļņi un kuģi, bija bailīgi - un punkts 8 ir vieta, kur stāvējām un "palaidām garām" Tallink prāmi un vēl kaut kādu kuģi. Neskaitot miljons grūto airējienu pāri Daugavai - tālāk viss ritēja kā pa dieziņu un punktā 9 atkal izcēlāmies krastā, galīgi saguruši, bet priecīgi. Tālākais vakars beidzās manā rezidencē, ar aliņiem un gaļu un 7 gudriem puišiem, kuri sprieda par zinātni, "atomu koordinātu pierakstīšanu, lai aprēķinātu nākotni" un citām muļķībām.
(ak, vai es pieminēju, ka Vecmilgrāvī bija jauka makšķernieku veikala pārdevēja, kura mums uzdāvināja āķi ar vārdiem "man patīk jūsu cirks" ? )
Lai nu kā - tas bija viens no krutajiem mēneša piedzīvojumiem.
tālāk sekoja (nesecībā) bolderāja, klases ballīt, ballīte vecrīgā līdz rītam, daži geokeči (tagad mani tas interesē), riteņošana rajonā, draudziņi ciemos, aizriteņošana līdz centram, Carnikavā braukšana, peldēšanās aukstā, bet viļņotā jūrā, ķitelīša uzvilkšana pēc 2 mēnešu pauzes, biezās segas atvietošana kuvērī, mašīnītes salabināšana, darbiņi mājās, ciemošanās un citronkūkas ēšana, labs garstāvoklis, slikts garstāvoklis, jauki vakari un čipsi ar DIPI mērcīti, rutināšana un rutināšanās segā, jautras sms, gudras un netik gudras sarunas, filmas, galda spēles un tā tālāk. (ak jā - vēl viena Daugavas šķērsošana - šoreiz ~0.5 km zem Rīgas Hesa)
piezīme - šodien uz Rīgas ceļiem ir jūtams pilnmēness (arī nedaudz manā prātā, jo kaut kā neizdomāju līdz galam maršrutu - tāpēc pamatīgi sēdēju sastrēgumos, kaut gan zinu, ka būtu varējis tos ātri apbraukt). bet tas pilnmēness uz ceļiem - nu miljons daudz mašīnas un tā.
piezīme II - man nepatīk, ka rakstot bloga ziņas man netiek piedāvāta iespēja tekstu nolīdzināt gar abām malām. man tā patiktu darīt.
jūtu kā nāk miegs, bet čučēt iet negribās, jo šim vakaram paliek dažu iekavētu vēstuļu atbildēšana, dažu blogu palasīšana, geokečinga papētīšana un tējas dzeršana. šad tad tieši prasās šādus vakarus.
dziesma ne no virsraksta, bet no winampa:
Amen Corner - If Paradise Is Half As Nice
ja esi samīlējies, ieķēries, uzķēries, sadraudzējies vai jebkā savādāk esi gatavs teikt, ka kāds Tev ir svarīgs.
un starpcitu - man ir superīga skudra =)
11:40 jau bijām gandrīz pilnā sastāvā izejas punktā.
" Santa un Barbara " -- dzērieni, arbūza puse un saulespuķu sēklu pakas.
Jurģis centās sarunāt maisiņu uz veikala rēķina, bet, cik atceros, neizdevās (lai gan - vai tik nebija tā, ka mazo maisiņu tomēr izdevās?)
lai nu kā - iepirkuši pārtiku bijām gatavi sēsties autiņā un šauties uz Vecmilgrāvi.
mūsu ekipējumā bija jau minētās pārtikas preces, zīmulis, papīrs, daži maisiņi, improvizēta makšķere, divi mob. telefoni un vēl šis tas. savukārt mērķis bija ģeoslēpnis. Vispār sanāca makten interesants pasākums, ļoti daudz airēšana, cīnīšanās ar dubļu ezeru (Matīss izkāpa no laivas, lai pievilktu krastā, bet beigu beigās iestiga dubļos/dūņās līdz augšstilbiem. palīdzēja airi un draugi. bet bija ļoti jautri. notikums notika punktā 3. līdz tam bija punkts 1 - sākumvieta un punkts 2 - arbūza apēšanas vieta.)
Punkts 4 ievērojams ar manu pirmo ģeoslēpni (atrast), punkts 5 ievērojams ar brišanu pa drausmīgiem brikšņiem un nātrēm, reti pretīgā smakā. pēc tam nāk crazy crazy bailes no gulbju tēviņa punktā 6 - redz tur bija šaura šaura vietiņa, tēviņš bija liels liels un viņam fonā bija mātīte mātīte un 6 sīkie. četri jaunieši (mēs) bijām sabijušies =)
Punkts 7 tad nu bija laivas izcelšanās vieta. nedaudz paiešanās ar kājām un - esam klāt pie Daugavas. parādījušies viļņi un kuģi, bija bailīgi - un punkts 8 ir vieta, kur stāvējām un "palaidām garām" Tallink prāmi un vēl kaut kādu kuģi. Neskaitot miljons grūto airējienu pāri Daugavai - tālāk viss ritēja kā pa dieziņu un punktā 9 atkal izcēlāmies krastā, galīgi saguruši, bet priecīgi. Tālākais vakars beidzās manā rezidencē, ar aliņiem un gaļu un 7 gudriem puišiem, kuri sprieda par zinātni, "atomu koordinātu pierakstīšanu, lai aprēķinātu nākotni" un citām muļķībām.
(ak, vai es pieminēju, ka Vecmilgrāvī bija jauka makšķernieku veikala pārdevēja, kura mums uzdāvināja āķi ar vārdiem "man patīk jūsu cirks" ? )
Lai nu kā - tas bija viens no krutajiem mēneša piedzīvojumiem.
tālāk sekoja (nesecībā) bolderāja, klases ballīt, ballīte vecrīgā līdz rītam, daži geokeči (tagad mani tas interesē), riteņošana rajonā, draudziņi ciemos, aizriteņošana līdz centram, Carnikavā braukšana, peldēšanās aukstā, bet viļņotā jūrā, ķitelīša uzvilkšana pēc 2 mēnešu pauzes, biezās segas atvietošana kuvērī, mašīnītes salabināšana, darbiņi mājās, ciemošanās un citronkūkas ēšana, labs garstāvoklis, slikts garstāvoklis, jauki vakari un čipsi ar DIPI mērcīti, rutināšana un rutināšanās segā, jautras sms, gudras un netik gudras sarunas, filmas, galda spēles un tā tālāk. (ak jā - vēl viena Daugavas šķērsošana - šoreiz ~0.5 km zem Rīgas Hesa)
piezīme - šodien uz Rīgas ceļiem ir jūtams pilnmēness (arī nedaudz manā prātā, jo kaut kā neizdomāju līdz galam maršrutu - tāpēc pamatīgi sēdēju sastrēgumos, kaut gan zinu, ka būtu varējis tos ātri apbraukt). bet tas pilnmēness uz ceļiem - nu miljons daudz mašīnas un tā.
piezīme II - man nepatīk, ka rakstot bloga ziņas man netiek piedāvāta iespēja tekstu nolīdzināt gar abām malām. man tā patiktu darīt.
jūtu kā nāk miegs, bet čučēt iet negribās, jo šim vakaram paliek dažu iekavētu vēstuļu atbildēšana, dažu blogu palasīšana, geokečinga papētīšana un tējas dzeršana. šad tad tieši prasās šādus vakarus.
dziesma ne no virsraksta, bet no winampa:
Amen Corner - If Paradise Is Half As Nice
ja esi samīlējies, ieķēries, uzķēries, sadraudzējies vai jebkā savādāk esi gatavs teikt, ka kāds Tev ir svarīgs.
un starpcitu - man ir superīga skudra =)
Abonēt:
Ziņas (Atom)