God know I see you

ak, jūs, miera mūzikas fani (Foals - Spanish Sahara). ir ok. arī Ok Go nav ne vainas. roķīgāk, tas patīk. Un tie klipi. iespaidīgi, interesanti, fascinējoši, jā.

pabeidzis sesiju, uzsācis gripu

skatās Californication. jā, daudz sex stuff, bet seriāls ar dvēseli, tā nu šobrīd šķiet. rūdītajam filmu neskatītājam trīs dienu laikā tikt galā ar trīs sezonām - tas vien nozīmē, ka ir labs (:

arī man patīk miera mūzika

un mūzikā man patīk teksts. man nepatīk, ka var rakstīt mūziku un tad pievilkt klāt tekstu. kaut kā gribas otrādāk.

es nemāku novērtēt, kad kāds movie aktieris ir ļoti labs. man vajag ar kaut ko salīdzināt - nu ar kādu sliktu. Skatos seriālu un domāju - jā, Duhovnijs ir labs. un domāju - bet vai tik nav tā, ka man vienkārši patīk tēls? (Gluži kā tas varētu būt ar Dr.Hausu)

deguntiņš iekaisis no sņaukāšanās, actiņas līp ciet, grib žūžāt

arlabunakti, mans draugs

The Soundtrack Of Our Lives - Second Life Replay

lampas un zvaigznes lēnītēm dziest

pa logu veros sniegā, man ir mana svētdienas kafija un blakus patafons griež skaņas virpuļus.

iztēlojos zilus viļņus. no adatas aizskrien zils impulss. tas ir tik nepacietīgs, tas tik ļoti grib lidot (pieliecies pie adatas, dzirdēsi) vadi, shēmas, korpusi - visi piepildās ar zilo krāsu. un tad tā sasniedz savu kartona tramplīnu, lai ļautos lidojumam, lai izplatītu savu Berlīnes zilo visapkārt sev un man.

Es redzu nāk vīri pelēkos vadmalas svārkos. ir 1873. gads, dimd Rīga un pirmie dziedāšanas svētki ir sākušies.

nedēļas laikā divas reizes atgriezties pavasarī, tas ir tas, kas priecē janvārī.

sestdienas rīta saulīte prot apliekties ap saldo dūmu skursteni, lai iespīdētu mūsu virtuvē

un atkusnis spēj padarīt Rīgas ielas tik neslīdošas, tik slapjas. jā, tā ir pavasara elpa.

un pasaka kā Vizbulīte uzvarēja ziemu

bet citādi es esmu vīlies pieaugušajos.

pasaulē valda šausmas un miers

/Pērkons-Lampas un Zvaigznes.mp3/

Theres a starman waiting in the sky

tad, kad gribas rakstīt, bet nav ko, tad skan mūzika.

un ir tak daudz

nez, kas skan Tev

David Bowie - Starman

'Cause her hair was black and her eyes were blue

sentimentālisms tik ātri nepazūd. un kā gan, ja pamosties, dzirdi mašīnas braucam pa ielu, sveicinies ar sniegu un sauli. kā senāk.

kad ziemasvētki pagājuši un vaiņags ir nobiris

ir īstais laiks mainīt dekorāciju =)

žēl, ka man nav dziedoša telefona vai mp3 plaijera

tagad labrāt ietu pastaigā pa Rīgu un priecātos par ziemu, ai, nu patīk taču!

kafija bez piena būs gatava.

labāk garšo ar pienu, bet beidzies. labi, ka laicīgi esmu sagādājis kondensēto

pienu (aha)

un man ir jauna literatūra

Bobs Dilans - autobiogrāfija

lasu un domāju - vai tik nebūtu pienācis laiks ķērties pie blūza un kantrī? tikai nav īsti skaidrības ar ko sākt. tomēŗ - gan jau :) bet tagad iešu svētdienas darbiņos

Steve Earle - Galway Girl

šo tiešām ir vērts noklausīties

patvērums, vien pie tevis - abiem mums

man patīk sajust tikko mazgātu bikšu cietību. man patīk ziemas karstie dzērieni. un šovakar būs albūms draugos.

pirmo reizi mūžā man uzdāvina pus kilogramu kafijas. nekad, neviens man nebija dāvinājis kafiju. šķiet, ka tiku pārkāpis slieksni, kas saucas "arī citi tevi uzskata par pieaugušo"

sācies ar klusu vārdu

satiku draugus

kopā bijām uz jumta, kopā bijām pagalmā, kopā bijām parkā, kopā padziedājām

skumjām acīm skatījāmies uz aizgājušajiem gadiem un skumīgi raudzījāmies nākotnē

es tevi ļoti gaidīšu

daudzi plivinās apkārt pasaulei, aizceļojuši kā sprīdīši laimi meklēt

es ceru, ka viņi brauks atpakaļ

un es ceru, ka manus tuvākos draugus neaizvilks svešas zemes

un mani pašu

jo Tu esi dzīvs

jo mēs šeit esam lai pendelētos apkārt

un palīdzētu cits citam izkulties

mūsu karogs ir meiteņu brunči

tas ir karogs, kas mūžīgi plīv

šī pasaule tik savāda =)

Igo - Kvazimodo dziedājums

man pieder tavs laiks, tev pieder manējais

jūs palikāt bez lasāmvielas dēļ blogger.com kļūdas

arī man tas sāp =)

Rūsa - Mēs draugi

ticiet man, būs mierīgāks jums prāts

sniedziņš ieved melanholijā, aizrauj domās un atmiņās
daudzu gadu garumā. šonakt bija savāda sapņi, šorīt ir savāds garstāvoklis.


izrādās, ka tādos brīžos der arī heavy metal =)
bet vairāk tomēr mīļmūziciņa
vai pat Melanholiskais Valsis (man ir ļoti žēl, ka nokavēju Dailes teātra divas atjaunotās izrādas - "Melanholiskais Valsis" (esmu gan redzējis, bet gribējās otrreiz) un "Man arī būtu bail"


un tagad uz laboratoriju (nod)