Salaspils šorīt bija slapja, pelēka un forša
atkal pierādījās, ka mammai vienmēr ir taisnība - Maxima patiešām ir pilna ar Salaspils pensionāriem. Tur pat pāri ielai ir tukšs Cento (nav jau brīnums, tur nav coca-colas) un pavisam netālu - tāds pa pusei tukšs Iki (to man bija grūti saprast, jo tur netikai ir coca-cola, bet tā pat ir par 4 santīmiem lētāka nekā Mahimā). Ir forši staigāt pa Salaspili, kaut ko bubināt pie sevis (Tev vajadzētu redzēt kā ķīmiķi ar sevi runā laboratorijas darbu laikā) un izvairīties no peļķēm. Tāpat man patīk veikalā lamāties (klusi klusi, sev zem deguntiņa) par to, ka nav tas, ko es gribu
un paldies tantei, kura mani veikalā iepriecināja, sakot pārdevējai "12 cigarešu paciņas un 2l alu, savādāk vakar gribējās, bet nebija mājās"
ārā smuki līst un man ir cerība, ka sniegs vakara pusē jau būs ievērojami pazudis
un šī varētu būt tīri interesanta nedēļa
bet tagad derētu ķerties klāt dienas darbiem
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru