wild wild week.
bet, nu, tīri interesanta.

piemēram tiek dots viens no piedzīvojumiem:

Rimi kasē izvēlējos pārdevēju, kura izskatījās pēc jaukas tantiņas (jo tādi iesirmi mati un katram teica "labdien", kā arī - tie Rimi sarkanie plīšadžemperi arī atstāj iespaidu)
bet izrādījās, ka pēc izsakta jaukā tantiņa nemaz nav tik superīga
viņa meta manu gurķi, saspieda maizi un neticēja parakstam
bet tas manu garstāvokli tikai uzlaboja, jo nav jau nekāds lielais nepatīkamnotikums
Rimi noteikti ir mans mīļākais lielveikals.

bet vispār man šodien prātā ir tādi filozofiskāki teksti
bet, starpcitu:
1)šonedēļ, manuprāt, esmu parādījis, ka, kaut nedaudz, bet tomēr esmu iemācījies dzīvot
(bet mācību process ir jātrupina, arī tas ir skaidrs kā diena)
2)zem smaidīgās ārienes slēpjas adminstratīvs nelietis. nu, tā vismaz sanāk (hahah, te ir tāda maza ironija)
3)es dikti ceru, ka LU bibliotēka strādā arī vasarā (jūlijs augusts) jo, ja strādā, tad tas būs īstais laiks, lai izpētītu, kāda velna pēc fūzeļļas šorīt man sagādāja tik pamatīgas paģiras (un atkal hahah)

Un tātad - kādas ir tās manas divas filozofiskās atklāsmes?

pirmā bija svētdienas naktī

es pamodos ap 4 naktī no slikta sapņa
man nebija bail, bet bija tā neomulīgi, jo sapnī bija tāds riebīgs, traks vecis, kurš gribēja darīt (teica, ka darīšot) pāri meitenei un mani tas ļoti uztrauca. Lai nu kā - es uzmodos un miegs vairs īsti nenāca, jo gulēt biju aizgājis dikti laicīgi
tad nu es izdomāju, ka jauzliek kāda mierīga mūzika, lai labāk varētu aizčučēties
un tas bija tā ļoti interesanti, ka jau pati pirmā dziesma, šoreiz - I Shall be Released (The Band) sākot skanēt izplatīja gaismu un siltumu. Nu nopietni, es neesmu sajucis prātā. Tāda bija sajūta, ko šī dziesma radīja. Kad pirmdienas rītā runāju ar kursabiedriem - atklājās, ka daudzi šajā naktī ir slikti gulējuši, murgojuši un tā. Nez, vai tā ir, ka sliktus sapņus rada gaisā esošas negatīvās enerģijas? (nu shit like that, u know), jo mana istaba bija auksta un nepatīkama, kad pamodos 4 naktī (nu labi, iemesls ir apkuras katls un fakts, ka naktī māju apsilda mazāk nekā pa dienu)
bet kad sāka skanēt tā dziesma - nu tiktiešām es jutu siltumu un labumu izplatoties
tas bija tik forši
turpinu ticēt, ka slikto uzvar mīlestība (:
un tā nu es aizčučējos un vēl divas stundas forši pagulēju, tiktiešām
un pamosties mūzikas pavadījumā arī patīkami


un otra filozofiskā atklāsme ir ļoti līdzīga
proti - es sapratu kāpēc cilvēki nēsā krustiņus

manas šībrīža attiecības ar reliģijas lietām ļoti labi raksturo šī anektdote:

" Atceries aņuku par Vovočku, kuram politmācības stundā lika rakstīt sacerējumu "Dieva nav", un viņš atteicās, jo: "Ja viņa nav, tad rakstīt šādu sacerējumu ir bezjēdzīgi, bet ja nu Viņš tomēr ir, tad kādēļ bojāt attiecības..." "

/nocitēju no apollo.lv viena raksta komentāriem, jo pats precīzi neatceros, bet meklēt precīzu negribas, jo ideju labi paskaidro arī šī/

nu jā, lūk, tāpēc es nenēsāju krustiņu, bet nav arī tā, ka izjūtu nepieciešamību kādam skaidrot, ka viņš tic māņiem.
es, piemēram, ticu karmai (tādā ziņā, ka darot labu - labs arī nāks atpakaļ)

bet tomēr atgriežoties pie tās krustiņu tēmas:
es to sapratu ar savu piemēru, proti, ir mantas/domas, kuras es nēsāju līdzi, lai būtu ar ko sevi iepriecināt, ja tas ir nepieciešams. respektīvi - tie ir mani draugi, kuru tēli manā prātā spēj parādīties un pildīt savu funkciju arī klāt neesot (t.i. draugu atbalstīšanas funkciju)
man jāstāv un jāsalst autobusa pieturā vēl 25 minūtes, ārā ir tumšs un slapjš (un arī apavi ir slapji un vējš pūš cauri šallei?) - tad jā, arī tādā brīdī kaut vai tikai domas par draugiem, kopīgo vēsturi un nākotni spēj sasildīt.
Līdz ar to es sapratu krustiņa nēsāšanu - tam drošvien ir tieši tāda pati funkcija.
(un vispār tas arī izskatās tā diezgan pakruti)

savelkot manu šīsdienas filozofisko traktātu vienkopāk:
mūzika un mīļie cilvēki ir tas, ko var stādīt pretī sliktajām lietām
līdz ar to īpaši stipra ir kompleksa iedarbība - mūzika, kas saistās ar šiem cilvēkiem (un vai tad tieši šis nav viens no mūzikas popularitātes iemesliem - nu ka tā mums atgādina kaut ko jauku un foršu)

tāda lūk ir mana doma šajā nedēļā
tagad gan es līdīšu gultā, lai izgulētu to, kas iekavēts
un, hmmm

Heaven Grey - Zemes Spēks
Ozzy - Mama, I'm Coming Home
The Band - I Shall be Released (Ričards Manuels šai dziesmai piešķir ļoti izteiksmīgu emocionalitāti, manuprāt lielisks vokāls)

http://www.youtube.com/watch?v=vnRqYMTpXHc